Latvijā
Politika

Apjozt Latviju sarkanbaltsarkanu. Plīvos arī pie šņabja bodēm un graustiem? 16

Foto – LETA

Latvijas valsts karogam būtu pastāvīgi jābūt novietotam visos Latvijas robežkontroles punktos, kā arī robežpārejas vietās uz valsts galvenajiem ceļiem, paredz grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, kas Saeimā tika atbalstīti pirmajā lasījumā.

Deviņdesmito gadu sākumā pēc neatkarības atgūšanas virs Latvijas Republikas robežkontroles punktiem atkal tika pacelti sarkanbaltsarkanie karogi, bet pēc pievienošanās Šengenas zonai 2007. gada 21. decembrī situācija uz mūsu valsts robežas. Uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām atrodas Iekšlietu ministrijas uzturēti robežkontroles punkti ar karogiem, bet pie robežas ar Lietuvu un Igauniju kādreizējās robežkontroles ēkas stāv tukšas un nolaistas, vai labākajā gadījumā tajās ierīkoti alkohola veikali. Tādēļ vienīgais, kas tur liecina par iebraukšanu Latvijā, ir neglaimojošas izmaiņas ceļa stāvoklī.

Lai labotu šo situāciju valdošās koalīcijas politiķi deputāti piedāvā grozījumus Latvijas valsts karoga likumā. Tie paredz, ka Latvijas karogs pastāvīgi jāizvieto arī Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, kuri atrodas uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis debatēs pauda bažas, ka kādreizējie robežkontroles punkti pārvērtušies par nolaistiem graustiem vai alkohola “točkām”. “Ja virs tā plīvotu mūsu valsts karogs, tad tā būtu vienkārši mūsu patriotisma groteska parodija,” teica deputāts. Viņaprāt, tas būtu pretrunā ar šī paša likuma 3. pantu, kurš nosaka, ka Latvijas karogu nedrīkst lietot pie avārijas stāvoklī esošām ēkām vai citās nepiemērotās vietās. Tādēļ viņš aicina kolēģus vispirms domāt par pierobežas zonu sakārtošanu un tikai tad uzstādīt tur karogus. “Ja mēs tur tikai gribam gūt ienākumus no igauņiem, no somiem, kuri brauc degradētajā vidē iegādāties lētāku alkoholu, tad konsekventā atrakcija šim alkotūristiem būtu šajās vietās uzlikt PSRS karogu,” ironizēja I. Latkovskis. Viņš arī atgādināja, ka Latvijas kalendāros joprojām ir gana daudz dienas, kad karogs jāizkar sēru noformējumā.

Deputāts Ritvars Jansons (NA) likumprojekta autoru vārdā gan mierināja, ka pie šņabja bodēm, atejām vai graustiem Latvijas valsts karogs nebūs, bet konkrētas karogu novietošanas vietas un citi tehniskie jautājumi tikšot izlemti likumprojekta pieņemšanas gaitā.

Šādus grozījumus rosināja NA deputāti Jānis Dombrava un Rihards Kols, kas iepriekš kūrēja arī lielo karogu uzstādīšanu dažādās Latvijas pilsētās. Likumprojekts paredz ka par Latvijas karogu izvietošanu un uzturēšanu uz Latvijas robežas atbildīga būs Iekšlietu ministrija. Šobrīd tiek plānots pierobežā uzstādīt vismaz septiņus jaunus karogu mastus, kas prasīs papildus izdevumus no valsts budžeta. Precīzi aprēķini vēl nav veikti, jo likumprojekta iniciatori pašlaik tikai apzina iespējamās uzstādīšanas vietas. Provizoriskās mastu uzstādīšanas un karogu izgatavošanas izmaksas varētu būt 150 000 eiro , bet uzturēšanas izmaksas varētu būt ap 10 000 eiro gadā. R. Kols arī pauda cerību, ka pierobežas pašvaldības būs ieinteresēties iesaistīties šī projekta īstenošanā ar saviem līdzekļiem.

Paredzēts, ka jaunie karogi uz robežām sāks plīvot šī gada 4. maijā, kad atzīmēsim Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu.

LA.lv