×
Mobilā versija
Brīdinājums -8.6°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
11. janvāris, 2018
Drukāt

Apjozt Latviju sarkanbaltsarkanu. Plīvos arī pie šņabja bodēm un graustiem? (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas valsts karogam būtu pastāvīgi jābūt novietotam visos Latvijas robežkontroles punktos, kā arī robežpārejas vietās uz valsts galvenajiem ceļiem, paredz grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, kas Saeimā tika atbalstīti pirmajā lasījumā.

Deviņdesmito gadu sākumā pēc neatkarības atgūšanas virs Latvijas Republikas robežkontroles punktiem atkal tika pacelti sarkanbaltsarkanie karogi, bet pēc pievienošanās Šengenas zonai 2007. gada 21. decembrī situācija uz mūsu valsts robežas. Uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām atrodas Iekšlietu ministrijas uzturēti robežkontroles punkti ar karogiem, bet pie robežas ar Lietuvu un Igauniju kādreizējās robežkontroles ēkas stāv tukšas un nolaistas, vai labākajā gadījumā tajās ierīkoti alkohola veikali. Tādēļ vienīgais, kas tur liecina par iebraukšanu Latvijā, ir neglaimojošas izmaiņas ceļa stāvoklī.

Lai labotu šo situāciju valdošās koalīcijas politiķi deputāti piedāvā grozījumus Latvijas valsts karoga likumā. Tie paredz, ka Latvijas karogs pastāvīgi jāizvieto arī Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, kuri atrodas uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis debatēs pauda bažas, ka kādreizējie robežkontroles punkti pārvērtušies par nolaistiem graustiem vai alkohola “točkām”. “Ja virs tā plīvotu mūsu valsts karogs, tad tā būtu vienkārši mūsu patriotisma groteska parodija,” teica deputāts. Viņaprāt, tas būtu pretrunā ar šī paša likuma 3. pantu, kurš nosaka, ka Latvijas karogu nedrīkst lietot pie avārijas stāvoklī esošām ēkām vai citās nepiemērotās vietās. Tādēļ viņš aicina kolēģus vispirms domāt par pierobežas zonu sakārtošanu un tikai tad uzstādīt tur karogus. “Ja mēs tur tikai gribam gūt ienākumus no igauņiem, no somiem, kuri brauc degradētajā vidē iegādāties lētāku alkoholu, tad konsekventā atrakcija šim alkotūristiem būtu šajās vietās uzlikt PSRS karogu,” ironizēja I. Latkovskis. Viņš arī atgādināja, ka Latvijas kalendāros joprojām ir gana daudz dienas, kad karogs jāizkar sēru noformējumā.

Deputāts Ritvars Jansons (NA) likumprojekta autoru vārdā gan mierināja, ka pie šņabja bodēm, atejām vai graustiem Latvijas valsts karogs nebūs, bet konkrētas karogu novietošanas vietas un citi tehniskie jautājumi tikšot izlemti likumprojekta pieņemšanas gaitā.

Šādus grozījumus rosināja NA deputāti Jānis Dombrava un Rihards Kols, kas iepriekš kūrēja arī lielo karogu uzstādīšanu dažādās Latvijas pilsētās. Likumprojekts paredz ka par Latvijas karogu izvietošanu un uzturēšanu uz Latvijas robežas atbildīga būs Iekšlietu ministrija. Šobrīd tiek plānots pierobežā uzstādīt vismaz septiņus jaunus karogu mastus, kas prasīs papildus izdevumus no valsts budžeta. Precīzi aprēķini vēl nav veikti, jo likumprojekta iniciatori pašlaik tikai apzina iespējamās uzstādīšanas vietas. Provizoriskās mastu uzstādīšanas un karogu izgatavošanas izmaksas varētu būt 150 000 eiro , bet uzturēšanas izmaksas varētu būt ap 10 000 eiro gadā. R. Kols arī pauda cerību, ka pierobežas pašvaldības būs ieinteresēties iesaistīties šī projekta īstenošanā ar saviem līdzekļiem.

Paredzēts, ka jaunie karogi uz robežām sāks plīvot šī gada 4. maijā, kad atzīmēsim Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Žultaini, Zvirbuļa kungs, žultaini.
    Manuprāt, brīnišķīga iniciatīva. Jūsu pretīgais raksta virsraksts to nevar sabojāt.

  2. Gribot negribot man (un, domāju, arī daudziem citiem mana gadagājuma cilvēkiem) rodas asociācijas ar padomijas laikiem – jo tukšāki veikali, sliktāki ceļi un c. “jaukumi”, jo vairāk ļeņinekļu un lozungu uz katra stūra un malkas grēdas. Piekrītu Latkovskim! Un domāju, ka daudzi jo daudzi privātmāju īpašnieki ir bezgala pateicīgi Olsenas kundzei, kura Satversmes Tiesā panāca, ka par karoga neizkāršanu pie privātmājas vairs nevar uzlikt naudas sodu. Kad pats dzīvoju privātmājā tā obligātā karogošanās bezgala kaitināja un patriotisma jūtas, pretēji iecerētajam, itin nemaz neveicināja. (jo ne jau vienmēr karogotajās dienās sanāca būt mājās. Nesaku jau, ka karogu vispār nekur un nekad nevajag izkārt, taču tas jādara vietā un laikā. Šajā ziņā mēs vēl nekādi nevaram pārvarēt padomju laiku mantojumu. Karogs, protams, cits, bet domāšana tā pati! Par tām daudzajām sēru dienām sen jau vīpsnā ne tikai cittautieši, bet arī lielākā (absolūti lielākā daļa) latviešu. Drīzāk vajadzētu padomāt, kā ar godu atcelt tās neskaitāmās “raudamās dienas”, nevis kā vēl kaut kur kaut ko uzkārt. Atkārtošu: neiestājos pret karogu kā valsts simbolu vispār, bet pret tā nepārdomātu un nesaprātīgu izmantošanu.

  3. Pie šņabja bodēm norādīs par vēlamo “attīstības virzienu.
    Pie graustiem demonstrēs aborigēnu reālo stāvokli
    savā “brīvajā” valstī…

Draugiem Facebook Twitter Google+