Apkarot nelegālo vien ir par maz 0
Vai starp mediķiem un alkohola ražotājiem un tirgotājiem maz iespējama kāda sadarbība? Mediķi ārstē sekas, kas gūtas no pārmērīgas alkohola lietošanas, bet alkohola ražotāji un tirgotāji vēlas gūt iespējami lielāku peļņu.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka šo mērķi nav tik vienkārši sasniegt, zinot, ka trešdaļa preces alkoholisko dzērienu tirgū ir nelegāla. Tāpēc memorandā ir norādīts, ka valsts makam garām plūst apjomīga neieņemto nodokļu summa augsta nelegālā alkohola īpatsvara dēļ un ka tas notiek atviegloto tiesību aktu aizsegā.
Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un akciju sabiedrības “Latvijas balzams” vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš man sacīja, ka katru dienu nelegālajā apritē esot ap divām spirtoto dzērienu autokravām, no kā valsts nesaņemot nevienu santīmu nodokļos. Ja ar asākām metodēm izskaustu nelegālo tirdzniecību, līdz pat saukšanai pie kriminālatbildības (administratīvie sodi esot par mīkstiem), tad iegūto naudu varētu izlietot jauniešu izglītošanai veselīga dzīvesveida jautājumos, dzērāju ārstēšanai un rehabilitācijai, kā arī citiem sabiedrībai lietderīgiem pasākumiem. Kā piemēru viņš minēja dzērājšoferus, ar kuriem auklēšanos izbeidza tad, kad noteica kriminālatbildību.
Kad vaicāju, vai nevajadzētu izdarīt arī kādus uzlabojumus legālā alkohola tirgū, lai mazinātu jauniešu un inteliģences nodzeršanos, saņēmu atbildi, ka Veselības ministrija strādājot pie alkohola valsts politikas programmas un ka tiekot domāts arī par šiem jautājumiem.
Legālā alkohola ražotājiem un tirgotājiem neesot tik daudz naudas, lai to ieguldītu dzērāju ārstēšanā, atskurbtuvju būvniecībā un citos pasākumos, kas saistīti ar alkoholisma sekām. G. Āboltiņš-Āboliņš atzina, ka situācija valstī ir kritiska, jo legālā alkohola tirdzniecība ciešot pamatīgus zaudējumus – nelegālā prece sastāda jau trešdaļu no tirgus. Uz jautājumu, vai jaunu cilvēku nodzeršanos nevarētu ierobežot ar to, ka alkohola tirgotāji nesludina alkoholisko dzērienu cenu atlaižu akcijas, par kurām, piemēram, somi nespēj vien brīnīties, un ka kopīgi visas trīs organizācijas varētu parūpēties, lai Rīgā tiktu aizvērti diennakts alkohola tirdzniecības veikali ar simboliskām bāra letēm, kur degvīns un citi dzērieni tiek nesti ārā visu diennakti, atbildi nesaņēmu.
LĀB prezidents Pēteris Apinis solīja, ka mēģinās šo jautājumu virzīt Saeimā izveidotajā darba grupā, kas strādā pie tiesību aktiem alkohola apkarošanas jomā, tomēr māc šaubas, ka jelkad tam būs risinājums, jo par jauninājumiem legālajā alkohola tirgū, kas palīdzētu apkarot žūpošanu, tiek runāts daudz mazāk nekā par cīņu pret nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību.
Otra prioritāte, kas noteikta memorandā un uz ko LĀB un alkohola ražotāju un tirgotāju organizācijas vērš uzmanību, ir bērnu un jauniešu alkoholisma problēma, ko veicina gan aprites noteikumu neievērošana, gan nelegālās produkcijas pieejamība.
P. Apinis pastāstīja, ka trešdaļa jauniešu vecumā virs 13 gadiem alkoholu lieto regulāri, bet deviņi no desmit jauniešiem atzinuši, ka viņiem neesot problēmu pašiem nopirkt alkoholu vai palūgt to izdarīt kādam labvēlīgam pieaugušajam. Šis fakts apliecinot, ka pieaugušo vēlme palīdzēt bērniem nenodarboties ar dzeršanu esot tuvu nullei. Saeimas izstrādātajos grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts sodīt nepilngadīgas personas līdz divdesmit pieciem latiem, ja tās par starpnieku alkohola iegādē izmanto pieaugušos. Ja tas tiks darīts atkārtoti, varēs uzlikt sodu līdz pat piecdesmit latiem. Saeimā izskatīšanai komisijās nodoti arī citi labojumi gan pieminētajā tiesību aktā, gan arī Alkoholisko dzērienu aprites likumā un, kā teica P. Apinis, to mērķis ir panākt, lai alkoholu nevarētu iegādāties jaunieši līdz 18 gadu vecumam un lai alkohola patēriņš jauniešu vidū samazinātos vismaz par desmit procentiem. Tas, viņaprāt, būtu liels solis uz priekšu.
Vienlaikus ar memorandu nozaru pārstāvji parakstīja arī pirmo vienošanos, kas pauž atbalstu grozījumiem pieminētajos tiesību aktos.
Viedoklis
Roberts Stašinskis, Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas anesteziologs reanimotologs: “Nodzerties var ar jebkuru alkoholu – gan legālo, gan nelegālo. Klīnikā ik gadu nokļūst ap tūkstoš pacientiem, kas saindējušies ar alkoholiskajiem dzērieniem vai to surogātiem. Liela daļa slimnieku sāk ar preces iegādi veikalā, bet pēc tam pāriet uz “točkām”. Ir vairāki gadījumi mēnesī, kad pie mums nokļūst pārdzērušies jaunieši līdz 18 gadu vecumam.
Ja cilvēks ir bezsamaņā, valsts tērē lielas naudas summas viņa izmeklēšanai, bet šie dzērāji neko papildus nemaksā – no viņiem prasa tikpat daudz kā no normāla pacienta.”
Valters Kaže, Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas valdes loceklis: “Lietuvā ir parādījies jauns dzēriens – kosmētiskais spirts ar aveņu un citādu garšu. Tam klāt pievienota anotācija arī igauņu un latviešu valodā. Tā cena ir divreiz zemāka nekā sulām, veikalos tas ir viegli pieejams un to var iegādāties arī bērni. Alkohola ražotājiem un tirgotājiem jāapzinās, ka viņi ir līdzatbildīgi, kādu produktu patērētājs iegādājas. Tāpēc ir nepieciešama brīvprātīgi izplatīta brīdinājuma informācija.”
