Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. decembris, 2013
Drukāt

Kuldīdznieks “nozog” pats savu auto; viņu tiesās par krāpšanu

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

26 gadus vecais Kuldīgas novada Rumbas pagasta iedzīvotājs 19. septembrī bija aizbraucis uz vietējo upīti Veldzi pamakšķerēt. Tur viņam nelieši arī nozaguši deviņus gadus veco automašīnu “Audi A4”. Vismaz tā viņš apgalvoja apdrošināšanas kompānijai “BTA”. Rumbenieks cerēja uz apdrošināšanas naudu – vismaz daļu, jo, kaut arī automobilis bija ņemts līzingā, daļu naudas jau viņš bija izmaksājis.

Taču “BTA” iekšējās drošības ļaudīm gadījums licies aizdomīgs, un viņi par to ziņojuši Valsts policijai. Arī Kuldīgas kriminālizmeklētājiem zādzība likusies dīvaina kaut vai tāpēc vien, ka makšķerniekiem pie ūdens automobiļus garnadži aiztiek ļoti reti. Ar paņēmieniem, ko policija negrib reklamēt, un iesaistot sabiedrību, drīz vien atklājās, ka audi atrodas kādas skolotājas, sievietes jau gados, garāžā, kur to bija palūdzis ievietot pats automobiļa saimnieks.

Rumbenieks policijai atzinās un tagad gaida tiesu, kurā viņu apsūdzēs pēc diviem Krimināllikuma pantiem: par nepatiesu ziņu sniegšanu policijai mantkārīgos nolūkos un apdrošināšanas krāpšanu. Maksimālais sods: trīs gadi cietumā.

Kā saka Valsts policijas Kuldīgas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Spēkaine, tik “asprātīgi” nozagt automobili Kuldīgas pusē pēdējos gados neviens nebija iedrošinājies. Arī “BTA” pārstāve Agnese Grīnberga apgalvo, ka pēdējā laikā neviens tā nav uzdrošinājies krāpties, tādi gadījumi bijuši vien ekonomiskās krīzes gados.

Bet kas notiks ar automašīnu, kas gaida tiesu policijas stāvlaukumā kā lietiskais pierādījums? Kā teic Latvijas līzinga devēju asociācijas vadītājs, viņš arī uzņēmuma “UniCredit Leasing” priekšnieks Jevgenijs Belezjaks, parasti šādos gadījumos manta pēc tiesas atgriežas pie īpašnieka – līzinga devēja, kas mantu novērtē un pēc tam pārdod. Ir gadījumi, kad tomēr tiek atjaunota sadarbība ar krāpnieku, bet tad jau ar daudz lielāku papildu nodrošinājumu. Jautāts, cik tad bieži ir šādi krāpšanas gadījumi Latvijā, J. Belezjaks atbild, ka viņš pats arī to labprāt uzzinātu: tā ir informācija, ar ko līzinga kompānijas tradicionāli nedaloties ne savā starpā, ne ar sabiedrību ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+