Maijā, beidzoties apkures sezonai, kopējais parāds valstī bija sasniedzis 44,42 miljonus latu, bet, sākoties apkures sezonai, uz 1. septembri parāds samazinājies līdz 29,86 miljoniem latu.

Lasītākie

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

Lasīt citas ziņas

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomnieks Aino Salmiņš pastāstīja, ka salīdzinājumā ar maiju parāds lielajās pilsētās par apkuri ir samazinājies par 36%, bet novados – par 25%. Lielpilsētās uz 1. septembri parāds par apkuri bija 20,73 miljoni latu, bet novados – 9,13 miljoni latu. Salmiņš norādīja, ka pilsētās ir vērojama pozitīva tendence – parādi par apkuri samazinās, bet novados situācija ir pretēja – parādsaistības pieaug. Tomēr Daugavpilī, Jēkabpilī un Rēzeknē parādu apjoms vidēji pieaudzis par 7–12%. Tomēr esot arī pozitīvas tendences – vairākās pilsētās vai nu jau ir samazinājušies tarifi par apkuri, vai arī ir prognozes, ka samazināsies. Līdz decembrim aptuveni trešajai daļai tarifu samazinājums varētu būt par 5–8%. Tarifu samazinājums gaidāms Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Jelgavā. Tikmēr lielāks maksājums par siltumenerģiju varētu būt tajās pašvaldībās, kurās izmanto koksni. Maksājumi par siltumapgādi vidēji par 5–9% varētu palielināties Valmierā, Jelgavā, Salaspilī un Vangažos.