Aplokšņu algu līmenis Latvijā – augstākais ES 4
11% no visiem darba ņēmējiem Latvijā vismaz daļu savas darba samaksas saņem aploksnē, lēš Kolins Viljamss. Šis rādītājs ir augstākais Eiropas Savienībā un ir trīs reizes augstāks nekā vidējais aplokšņu algu līmenis ES.
Patlaban ēnu ekonomika Latvijā ir 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājis Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesors Frīdrihs Šneiders. Saskaņā ar profesora aprēķiniem, ēnu ekonomika Latvijā pēdējos gados samazinājusies. Lincas universitātes profesora pētījums rāda, ka ēnu ekonomika Latvijā ir nedaudz zemāka kā Lietuvā un Igaunijā. Abās Latvijas kaimiņvalstīs ēnu ekonomika jaunākajā pētījumā tiek lēsta 27,1% no IKP.
Vidējais ēnu ekonomikas līmenis pētījumā iekļautajās 25 Eiropas valstīs tiek lēsts 18,5% no IKP, bet viszemākā ēnu ekonomika ir Austrijā – 7,8% no IKP, Nīderlandē – 9,2% no IKP, Lielbritānijā – 9,6% no IKP.
Lincas universitātes profesora ēnu ekonomikas pētījuma dati atšķiras no Latvijā veiktā Arņa Saukas un Tāļa Putniņa ēnu ekonomikas pētījuma, pēc kura datiem, ēnu ekonomika Latvijā pērn augusi, bet Lietuvā un Igaunijā – samazinājusies. Saskaņā ar Latvijas ekspertu pētījumu pērn Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 23,8% no IKP, salīdzinājumā ar 2012. gadu augot par 2,7 procentpunktiem.
Šneiders skaidroja, ka pētījumu atšķirības var būt saistītas ar iespējamām izmantoto datu atšķirībām, ar sākuma vērtību atšķirībām, ar atšķirīgām ēnu ekonomikas definīcijam u. c. Profesors atzīmēja, ka viņa pētījumos nav iekļauti dati par krimināli sodāmām darbībām, piemēram, narkotisko vielu tirdzniecība. Pamatā viņš ēnu ekonomiku traktē kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Šneiders arī atzīmēja, ka ēnu ekonomika ļauj cilvēkiem pelnīt un šādi nopelnītie līdzekļi parasti uzreiz tiek iztērēti, tādējādi ieplūstot ekonomikā. Ēnu ekonomikas dati ļauj gūt priekšstatu, par cik lielāks būtu valsts IKP, ja ēnu ekonomikas aktivitātes būtu legālas.
Ēnu ekonomikas iemesli ir gan augsts nodokļu slogs, gan arī cilvēku attieksme, proti, vai tie redz atdevi no nodokļu maksāšanas, vai uzticas valsts spējai nodokļos samaksāto adekvāti izlietot, skaidroja pētnieks.
