Apņemas par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu 0
Valdība otrdien apstiprināja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.−2020.gadam, kuru izskatīšana iepriekš uz nedēļu tika atlikta, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.
Veselības ministrija (VM) precizējusi projekta redakcija, lai būtu pilnīgi skaidrs, uz ko virzīties un kur atrast jaunus finanšu resursus. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes informēja, ka pamatnostādnes saskaņotas ar visām ministrijām, tādēļ ir atbalstāmas.
Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekciju slimības – galvenokārt sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārēji nāves cēloņi. Neinfekciju slimību attīstību lielā mērā ietekmē ar dzīvesveidu saistīti faktori − neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte un kaitīgi ieradumi, tādi kā smēķēšana, dzeršana un narkotiku lietošana, atzīts ziņojumā.
Ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā katru gadu ir vairāk nekā 40 tūkstoši potenciāli zaudēto mūža gadu līdz 64 gadu vecumam. Latvijā mirstība ar ārējiem nāves cēloņiem ir apmēram divas reizes lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.
VM atzīst, ka veselības aprūpes sistēmai nav pietiekama valsts finansiālā atbalsta, kā arī ir augsts pacientu tiešo maksājumu līmenis, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes pieejamību.
Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.
VM mērķi līdz 2020.gadam ir: par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvotu mūža gadu skaitu, 2020.gadā sasniedzot 57 gadus vīriešiem un 60 gadu sievietēm, par 11% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju līdz 64 gadu vecumam, 2020.gadā sasniedzot 5300 uz 100 000 iedzīvotāju.
Lai to sasniegtu, VM plāno novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības veicināšanā un veselības aprūpē, samazināt priekšlaicīgu mirstību ar neinfekciju slimībām, samazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību, uzlabot mātes, tēva un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību, veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ, samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām, nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un racionālu resursu izmantošanu, lai sekmētu veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību un vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.
Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai attiecībā pret 2014.gadu nepieciešami papildu 2015.gadā – 105,6 miljoni eiro, 2016.gadā – 209 miljoni eiro, 2017.gadā – 377 miljoni eiro, 2018.gadā – 542 miljoni, 2019.gadā – 612 miljoni un 2020.gadā – 680,9 miljoni eiro vairāk attiecībā pret 2014.gada budžeta apjomu. Saskaņā ar VM prognozēm turpmāko gadu laikā līdz 2020.gadam veselības aprūpes budžetam būtu jāsasniedz 1,4 miljardi gadā, kas veidotu 4% no IKP.
