Monika Zīle: Apokalipses jātnieku priekšnesumi 3
Karstam laikam iestājoties, ugunsdzēsēji aicina nespēlēties mežā ar sarkano gaili, dermatologi mudina atcerēties utravioleto staru kaitīgumu, pludmaļu uzraugi brīdina pārgalvīgus peldētājus un tā tālāk. Daudzo padomdevēju korī neizdevās saklausīt psihes speciālistu balsis ar ieteikumiem emocionāli nestabiliem indivīdiem Saeimas priekšvēlēšanu laikā – teiksim, atturēties no slimīgi čaklas sekošanas politisko spēku kongresiem, kur dažādi jaunveidojumi, pārgrupējumi vai parlamentārie opozicionāri bruģē ceļu uz Jēkaba ielu.
Ņemot pie sirds šajos saietos runāto, trauslākā un viegli ietekmējamā garīgajā mehānismā patiesi var salūzt kāda skrūvīte. Ar vājiem nerviem labāk n-to reizi neklausīties, ka stāvam bezdibeņa malā: esam pasaules lielākie nabagi bez iespējām ārstēties un iet skolā, šodien ēdam savu pēdējo maizi un plikumus piesedzam ar zemē paceltām skrandām. Visus četrus Apokalipses zirgus apseglojušie raida uz valdības cietoksni bultas, met akmeņus un apgalvo, ka gatavi pildīt svēto Latvijas glābšanas misiju par simbolisku cenu – vēlētāja balsi. Norēķināties solās ar pēcmaksu, kad būs tikuši pie varas un valsts kases. Atdos elektrības rēķinos pārmaksāto, pensionāri kļūs stāvus bagāti un ziemās sauļosies Tenerifē, nodokļus tauta maksās pēc spējām un galdā cels tikai veselību stimulējošu pārtiku. Tas gan ir ļoti īss nākotnē gaidāmo labumu kopsavilkums. No detalizētākiem izklāstiem pastardienas novēršanai apmācītie vairās, lai izslēgtu neveselīgu interesi par piekļuvi ķēniņa Zālamana dimantu apakšzemes seifam. Noslēpumaino bagātību krātuves kodu tagadējie varneši nav spējīgi uzminēt, bet neprotas paiet malā un ļaut mūķīzerus iemēģināt jaunajiem. Diemžēl sabiedrība neapjēdz jauno potences un aptaujās spītīgi atbalsta vecūkšņus.
Saulvežu gaidītājiem šo priekšnesumu teksti patīk. Turpretī vēlēšanu ēzē pamatīgāk norūdītie klausās ar skepsi. Nav liela māksla skandināt pārmaiņu nepieciešamību un zīmēt skaistus mērķus, bet gribētos zināt, pa kādiem ceļiem valsts turp dosies. Lai varas tīkotāji iepazīstina vismaz ar kartes uzmetumu. Saprātīgi domājošais diezin vai atbalstīs politisku veidojumu, kurš solās būvēt mistisku gaišās nākotnes pili uz iepriekš celtā krāsmatām. Bez šaubām, mūsu kopīgās lietošanas namam piemīt kā redzami, tā slēpt mēģināti trūkumi. Kritiku pelna celtnes arhitekti, būvuzraugi un darbu vadītāji. Bet nav arī gluži tā, ka māja nekam neder. Tās graušanas sludinātāju atbalsts nozīmētu pliķi pašaizliedzībai, kas ielikta pamatos, ar godu izturot nopietnus pārbaudījumus. Visa ārdīšanai piedurknes atrotījušo politisko jaunienācēju atbalstīšana, iespējams, aizvestu līdz folklorā aprakstītajai situācijai, kad gaišo spēku dienā uzmūrētās sienas tumšie pa nakti nojauca. Tiesa, negantības piekopa ļaunie burvji. Ar tiem uz Saeimu sarosījušies nekādā veidā nav saistīti – visi, protams, ļoti nesavtīgi mīl Latviju.
