Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. februāris, 2016
Drukāt

Aprēķināts, cik izmaksātu Šengenas zonas izjukšana (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro, teikts Francijas valdības pētniecības centra “France Strategie” ziņojumā.

Robežkontroles ieviešana Francijai īstermiņā vien izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro atkarībā no kontroles intensitātes.

Visvairāk izmaksātu citu Eiropas valstu tūristu skaita samazināšanās, daļu zaudējumu radītu viesstrādnieku un preču plūsmas sarukums.

Ilgtermiņā robežkontroles ieviešana faktiski darbotos kā 3% nodoklis tirdzniecībai starp reģiona valstīm.

“France Strategie” lēš, ka robežkontrole radītu zaudējumus 0,8% apmērā no Šengenas zonas IKP jeb aptuveni 100 miljardus eiro.

“Lai arī aplēses variējas, viena lieta šajā ir skaidra – Šengenas zonas izjukšanas cena būs ļoti, ļoti augsta,” paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

Kā ziņots ES otrdien mudināja Grieķiju spert konkrētus soļus, lai tiktu pārbaudīta nelegālo imigrantu plūsma, kas dodas uz tās krastiem, un nodrošināta bloka ārējā robežas aizsardzība.

Eiropas Komisija (EK) pieņēma pagājušajā nedēļā publicētā ziņojuma projektu, kurā teikts, ka Grieķija nav spējusi nosargāt ES ārējo robežu no nelegālo imigrantu pieplūduma.

Grieķijai ir jāuzlabo reģistrācijas procedūras, kā arī jānodrošina, lai imigrantiem tiek noņemti pirkstu nospiedumi un dažādās drošības datu bāzēs pārbaudīti dokumenti, teikts EK rekomendācijās.

Grieķijai nelegālajiem imigrantiem laikā, kamēr tiek veikta viņu reģistrācija, jānodrošina pienācīga izmitināšana, jāstrādā pie tā, lai ekonomiskie imigranti, kas nav atzīstami par bēgļiem, tiktu deportēti un jāuzlabo robežas uzraudzība, norādīja EK.

Ja Grieķija neizpildīs šīs rekomendācijas, Brisele var dot rīkojumu ES dalībvalstīm izņēmuma kārtā uz diviem gadiem atjaunot robežkontroli Šengenas zonas iekšienē, arī uz robežas ar Grieķiju.

Saskaņā ar ES robežaģentūras “Frontex” datiem nelegālo imigrantu skaits, kas pērn ieradies ES, pārsniedz 1,2 miljonus.

Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajā ES valstī, kuras viņi sasniedz – Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Palīdzam Grieķijai,visus robežpārkāpējus aiz žoga,kamēr nenoskaidro viņu identitāti.Kas neatbilst bēgļiem,kuģītī un atpakaļ.Bez tauņāšanās!Esmu ekonomiskais migrants,apnika komunistus barot,bet ir jāizpilda formalitātes un jānokārto eksāmeni,lai varētu strādāt ,par tādām ekstrām ,kā pabalsti un mitināšanās par brīvu nerunāju!Londonā un apkārtnē 100 euro nedēļā ir maza istabele,kur plati pasmaidīt.
    Ne visai saprotu šo auklēšanos un islamu jau swen vajadzēja pasludināt ārpus likuma,jo šī sekta ir dzīvesveids vergturiem,nevis brīviem cilvēkiem.

  2. Nesaprotu, no kurienes ņemta tūristu plūsmas samazināšanās – cilvēki tieši tagad baidās ceļot migrantu klātbūtnes dēļ. Arī transpoeta firmu zaudējums viegli samazināt, neieskaitot laiku, ko šoferis stāv uz robežas

    • …viņam dienā atļautajās braukšanas stundās. No atlikušajiem izdevumiem jāatņem visu, ko papildus nāksies tērēt cīņai ar noziedzību, pabalstiem, videi nodarīto postījumu likvidēšanai utt, ja robežkontroli neieviesīs

Draugiem Facebook Twitter Google+