Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. novembris, 2013
Drukāt

Komisijai okupācijas nodarīto zaudējumu aplēšanai vajadzēs vēl vismaz divus gadus (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Tik ilgs laiks nepieciešams, lai pabeigtu 2009. gadā aprautos darbus un pētījumus un nosauktu konkrēto zaudējumu summu.

Institūcijas ar pilno nosaukumu ”Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai” pārstāve Ruta Pazdere aizrādīja, ka agrāk nosauktie 150 – 200 miljardi latu kā PSRS Latvijai nodarīto zaudējumu apmērs ir tikai provizoriska aplēse. Komisija oficiāli darbu atjaunoja 11. novembrī. Tās vadītājs ir tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels. Nauda budžetā – 10 tūkstoši latu – darbības atsākšanai tika iedalīta vēl pagājušajā gadā, bet saskaņošanas process ievilkās. Komisijas darba atjaunošanā lieli nopelni bijuši tieslietu ministram Jānim Bordānam, kam nācies pārliecināt gan koalīcijas partnerus, gan valdību par tādas institūcijas nepieciešamību.

Komisijā patlaban ir 13 locekļi. Tajā skaitā no Ģenerālprokuratūras, Latvijas Kara muzeja, Baltijas–Ziemeļu pētījumu centra, Okupācijas muzeja, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības, Latvijas Universitātes, Ekonomikas, Aizsardzības, Ārlietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Dalībnieki nekādu papildu atalgojumu nesaņem, jo tas ir viņu pienākums līdzās pamatdarbam. ”Komisijas locekļi paši nav pētnieki. Komisija tikai vienojas, par kādiem pētījumiem un ar kādiem pētniekiem jāslēdz līgumi. Sastāvu komplektējām ar domu, lai tajā būtu vairāku valsts pārvaldes nozaru pārstāvji, lai būtu arī viņu skats. Bet mums komisijā ir arī pietiekami daudz vēsturnieku – Kārlis Kangeris, Juris Ciganovs, Bonifācijs Daukšts, Inese Dreimane –, tāpēc nevar teikt, ka tur ir tikai ierēdņi, kas no vēstures nekā nesaprot,” skaidroja Tomels. Viņš neslēpa, ka Ārlietu ministrija sākotnēji bijusi atturīga. Tomēr tagad viedoklis esot mainījies un iebildumu pret komisijas atjaunošanu tai vairs nav. Jautāts, vai komisijas pastāvēšana varētu kaut kā ietekmēt Latvijas–Krievijas attiecības, Jānis Tomels aizrādīja: ”Komisijai par to nebūtu jādomā. Komisijai jādomā, kā precīzāk aprēķināt nodarīto zaudējumu summu. Otrkārt, ne kā komisijas vadītājs, bet starptautisko attiecību speciālists uzskatu, ka mēs mēdzam pārāk daudz uztraukties par dažādu ikdienas jautājumu ietekmi uz Latvijas–Krievijas attiecībām. Emocijas vajadzētu nodalīt un koncentrēties uz skaitļiem un faktiem. Tie aprēķini vispirms ir vajadzīgi mums pašiem, Latvijas iedzīvotājiem. Tikai pēc tam domāsim, kā tas varētu patikt vai nepatikt kādam citam.” Komisijas uzdevums ir reizi gadā sniegt valdībai informatīvu ziņojumu par padarīto un darāmo.

Ruta Pazdere atzina, ka darba atjaunošanu steidzinājis arī tāds dzīves diktēts fakts, ka padomju laiku specifiku pārzinošu speciālistu kļūst aizvien mazāk: ”Studenti mums maz var palīdzēt. Vecie speciālisti pamazām aiziet, jo vecuma dēļ pētnieciskā darbā vairs nevar piedalīties. Tāpēc mums vēl jāpaspēj ”saķert” tos cilvēkus, kas šo laiku pārzināja un var par to pastāstīt’.’

Lūgta nosaukt tuvākā laika prioritātes, Pazdere uzsvēra 13. decembrī gaidāmās konferences ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas” nozīmi: ”1940. gadā okupācijas brīdī Latvijas rūpniecība bija augstākā līmenī nekā PSRS. Cilvēkiem jāizskaidro, kas notika ar šo rūpniecību. Tāpat tas, kas notika ar rūpniecību pēc neatkarības atgūšanas. Cilvēki tikai saka ”valdība sagrāva”, bet ir jāsaprot, kādēļ tā notika.” Padomju laika lielo uzņēmumu slēgšanā lielāka loma tomēr bija objektīviem apstākļiem, ne valdības ”sazvērestībām”.

Uzziņa 


Šogad okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijai paredzēto budžeta līdzekļu tāme

* Konferencei ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas” 13. decembrī – Ls 1990

* Pētījumam ”PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa darbība Latvijas PSR rūpniecībā – viens no iemesliem Latvijas rūpniecības sabrukumam pēc neatkarības atgūšanas” – Ls 1300

* Pētījumam ”Okupācijas varas realizētā totālā militarizācija Latvijas PSR vietējās pārvaldes struktūrās un sabiedriskās dzīves jomās” – Ls 1200

* Pētījumam ”Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 1940. – 1990.” – Ls 1200

* Grāmatas ”Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” tulkošanai krievu valodā – Ls 1700

* Grāmatas ”Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” rediģēšanai krievu valodā – Ls 500

* Pētījumam ”PSRS militārā budžeta apjoms Latvijas PSR 1946. – 1960. gadam” – Ls 700

* Konferences ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas” tehniski organizatoriskajiem darbiem un materiālu apkopošanai grāmatā – Ls 320

* Semināram Viļņā par Latvijas un Lietuvas okupācijas zaudējumu komisiju sadarbību – Ls 90

* Neparedzētiem izdevumiem – Ls 1000

Kopā – Ls 10 000

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Пусть Латвия выплатит России компенсацию за то, что латышские стрелки помогли большевикам придти к власти.

  2. ничего личного? всего-лишь бизнес?

  3. А-ха-ха-ха-ха))))))))))

  4. А кто потом будет подсчитывать ущерб от подсчитывания ущерба?

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+