Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. jūlijs, 2012
Drukāt

Aprit Bērziņa prezidentūras pirmais gads

Foto-LETAFoto-LETA

Šodien, 8.jūlijā, aprit gads, kopš Valsts prezidenta pienākumus sāka pildīt Andris Bērziņš.

Pirms gada – 2011.gada 8.jūlijā – Bērziņš Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo valsts pirmās personas solījumu un stājās amatā. Augstajā amatā Bērziņu otrajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā ievēlēja Saeima 2011.gada 2.jūnijā. Par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 44 balsis.

Bērziņš gan pats atturas vērtēt paveikto pirmajā darba gadā, aicinot par to izteikties citus. “Esmu jau iepriekš uzsvēris, ka pats savu darbu vērtēšu tikai pēc šādas mērauklas: ja pēc manas prezidentūras Latvijas cilvēku dzīve kļūs kaut nedaudz labāka, pārticīgāka un par savu nākotni drošāka, ja kaut daļa no tiem, kas devušies peļņā uz ārvalstīm, atkal vēlēsies atgriezties dzimtenē, ja Latvijas laukos un mazpilsētās atjaunosies dzīves aktivitāte un vietējām pašvaldībām būs vairāk lemšanas varas savā teritorijā, ja Latvijas izglītība kļūs konkurētspējīga Eiropas mērogā, ja mūsu valstī cilvēki vēlēsies dzīvot un audzināt bērnus, tad uzskatīšu, ka savā prezidenta zvērestā doto solījumu esmu izpildījis,” saka valsts pirmā persona.

Valsts prezidenta kanceleja sagatavojusi sarakstu ar virkni darbu, ko Bērziņš paveicis pirmajā prezidentūras gadā, piemēram, izsludināti 163 likumi, divi likumi nodoti otrreizējai caurlūkošanai, sasauktas četras 10.Saeimas ārkārtas sēdes, iesniegtas sešas likumdošanas iniciatīvas dažādā juridiskā formā, izvirzītas vairākas prioritātes ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā, izveidota Stratēģiskās attīstības komisija, veikts darbs sadarbības reģionā veicināšanā, darbs interešu nodrošināšanai Eiropas Savienībā un NATO, drošības politikas jomā, īstenotas vairākas sabiedriskas aktivitātes u.tml.

Bērziņa prezidentūras pirmais gads noslēdzas ar būtiskām pārmaiņām prezidenta komandā. Izmaiņas Bērziņa kancelejā sākās, kad šā gada 6.februārī darbu pameta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols. Viņa vietā stājies banku jomā strādājošais Aleksandrs Bimbirulis. Tāpat Bērziņa ārlietu padomnieku Andri Pelšu amatā nomainījis bijušais Latvijas vēstnieks Kanādā Marģers Krams. Darba attiecības pārtrauktas arī ar ilggadējo valsts pirmo personu vēstures padomnieku Antoniju Zundu, kura darba vieta likvidēta. Darbu kancelejā gatavojas pārtraukt arī ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomniece Elīna Egle, taču vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu vēl nav parakstīta.

Iepriekš politoloģe Iveta Kažoka aģentūrai LETA sniedza vērtējumu, ka Bērziņš savu pilnvaru laikā sevi labi ir parādījis integrācijas jomā, taču viņam bieži vien nebija pārdomātas nostājas valstij svarīgos jautājumos.

Pēc ekspertes domām, Bērziņa labākais sasniegums ir spēja būt neitrālai un samiernieciskai valsts amatpersonai integrācijas jomā. Par to liecina Valsts prezidenta rosinātais Labās gribas manifests un apsveikums abu pušu veterāniem Otrā pasaules kara gadadienas svētkos. Prezidents retāk brauca ar mašīnu, kurai ir ieslēgtas bākugunis, nekā tas notika iepriekšējo valsts augstāko amatpersonu darbības laikā. Arī fakts, ka valsts vadītāju var sastapt lielveikalā iepērkamies, liecina par to, ka mēs tuvojamies Skandināvijas politiķu izturēšanās tradīcijām.

Sliktā lieta Bērziņa darbībā ir tas, ka citos jautājumos viņš bijis kā vēja rādītājs. Viņam bieži vien nebija pārdomātas nostājas valstij svarīgos jautājumos un, pat ja bija, valsts augstākā amatpersona nespēja savu domu profesionāli izklāstīt sabiedrībai, norādīja Kažoka.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+