Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. aprīlis, 2014
Drukāt

Krievu skolu aizstāvji aprunājas ar ministri un aizsteidz protestēt
 (10)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete turpina uzsākto izskaidrošanas darbu par pārmaiņām krievu skolās un vakar atkārtoti tikās ar krievu skolu “aizstāvjiem” Vladimiru Buzajevu un Aleksandru Giļmanu, kā arī krievu bērnu vecāku pārstāvi Konstantīnu Čepušinu.

Aptuveni pirms mēneša ministre ar abiem jau sarunājās un viņi iesniedza jautājumus par 2018. gadā gaidāmo latviešu valodas lomas palielināšanu krievu skolās. Nu bija sagatavotas atbildes. Ar saviem izteikumiem V. Bu­zajevs un A. Giļmans gan parādīja, ka vismaz attiecībā uz viņiem izskaidrošanas darbs nav bijis sekmīgs. V. Buzajeva gadījumā pat nebija īsti skaidrs, kam tad viņš tic. No vienas puses, pauda bažas par krievu skolu nākotni, tajā pašā laikā uzdeva jautājumu, vai nākotnē mazākumtautību skolas drīkstēšot 90 procentus mācību vielas pasniegt krieviski un desmit procentus bilingvāli, bet tikai latviski tātad neko.

I. Druviete atbildēja, ka tik krieviskas skolas vairs gan nedrīkstēs būt. Pēc tam V. Buzajevs gribēja zināt, vai turpmāk kvalifikācijas celšanas kursi mazākumtautību skolu skolotājiem nevarētu noritēt mazākumtautību valodā. I. Druviete attrauca, ka nevarētu gan, jo visiem skolotājiem jāpārvalda latviešu valoda augstākajā līmenī.

Galu galā V. Buzajevs paziņoja, ka krievu skolu skolēnu mācību sasniegumi pēdējos gados krītas. Viņaprāt, tas notiek tieši tāpēc, ka kopš 2004. gada palielināta latviešu valodas lietošana skolās un arī centralizēto eksāmenu jautājumi ir latviski. Patiesais 2018. gada pārmaiņu mērķis esot padarīt krievu skolas un to absolventus vēl nekonkurētspējīgākus.

“Tas ir absurdākais apgalvojums, kāds dzirdēts! Šo tēzi pat nevar mierīgi uztvert!” izsaucās ministre.

Valsts izglītības satura centrs nesen apkopojis informāciju par centralizēto eksāmenu rezultātu sasaisti ar mācību valodu. Dati liecina, ka no 2013. gada skolu absolventiem latviešu valodas eksāmenu, protams, vislabāk nolika latviešu skolu skolēni. Matemātikā spēcīgākie savukārt bija mazākumtautību skolu skolēni. Bioloģijā, ķīmijā un matemātikā visaugstākie sasniegumi bija skolēniem, kuri mācījās mazākumtautību pamatskolā, bet 10. līdz 12. klasē skolojās latviešu skolā. Tie, kuri visos izglītības posmos mācījās latviešu skolās un tie, kuri visos posmos mācījās mazākumtautību skolās, šos eksāmenus nokārtoja gandrīz vienādā līmenī.

I. Druviete piebilda: kaut eksāmenu saturs ir latviski, atbildēt skolēniem ļauts arī krieviski. Te nu A. Giļmans parādīja, cik kvalificēts izglītības “speciālists” viņš ir. “Es nemaz nezināju, ka atbildēt var krieviski,” viņš izbrīnījās.

Ministre un viņas viesu domas gan sakrita tajā, ka pirms pārmaiņu ieviešanas nepieciešami pētījumi, kā 2004. gada reformas ietekmējušas izglītības līmeni krievu skolās. A. Giļmans teica: jāizvēlas konkrētas tipiskas skolas – gan latviešu, gan krievu – un jāpēta, kāda bijusi centralizēto eksāmenu rezultātu dinamika kopš 2004. gada. Ministre piekrita.

Tāpat viņa atbalstīja ideju izpētīt, cik daudz mazākumtautību skolu absolventi iestājas valsts finansētajās studiju vietās augstskolās un vai šie skaitļi pēdējo gadu laikā mainījušies. “Tas būtu ļoti interesanti arī man,” atzina I. Druviete. “Iespējams, ka rezultāti vairāk apmierinās mani nekā jūs.” Valsts apmaksātās studiju vietās iekļūst labākie vidusskolu absolventi un ministre pieļauj, ka šie dati nebūs mazākumtautību skolu absolventiem par sliktu.

Nav gan zināms, kad šos pētījumus veiks: vai tiem izdosies rast finansējumu jau šā gada budžetā. Kad pēc sarunas A. Giļmanam vaicāju, vai nu viņam ir skaidrs, ka krievu skolas neslēgs, viņš atbildēja, ka krievu skolu “aizstāvji” uzskata: ja gandrīz visus mācību priekšmetus mācīs latviski, tas būšot tas pats, kas slēgšana. “Tās vairs nebūs krievu skolas, bet otrās šķiras latviešu skolas,” sūrojās V. Buzajevs.

Kaut arī vakar pēcpusdienā ministrijā notika Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēde, kurā arī tika skaidrotas gaidāmās pārmaiņas, Buzajevs un Giļmans aizsteidzās prom uz kārtējo protesta akciju pret pārmaiņām krievu skolā. Vairāki desmiti cilvēku pulcējās pie Ministru kabineta. Pēc tam vēl bija paredzēts gājiens uz Izglītības un zinātnes ministriju.

Bet I. Druviete, tiekoties ar konsultatīvo padomi, kārtējo reizi uzsvēra: “Mazākumtautību skolas un izglītības programmas tiks saglabātas. Gribam arī turpmāk nodrošināt augsta līmeņa dzimtās valodas apguvi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. TO: Jānis Lapiņš
    Interesanti gan, kāpēc gan neignorēt tos “ākstus”, kad tiek iekasēti nodokļi? Tie “āksti”, kā jūs viņus saucat, ir pilntiesīgi Latvijas iedzīvotāji, viņiem ir tiesības pieprasīt normālu izglītību saviem bērniem! Bet te, kā jau parasti kārtīgu latviešu pulciņā, skauž, ka krievu bērni ir izglītotāki un centīgāki, tātad krietni vien konakurētspējīgāki nekā “titulētie”! Vai ne?
    Starp citu, iesaku palasīt Buzajeva grāmatu par krievvalodīgo stāvokli Latvijā. Varbūt pārmaiņas pēc domāt sāksiet!

  2. Pret šiem ākstiem nevajag cīnīties – viņus vajag vienkārši ignorēt.

  3. Bet par tām krievu skolām bļaustās tikai žīdi . Starp protestētājiem krievus nevar pamanīt. Pie Druvietes arī devās runāt 3 žīdi . Jocīgi , kapēc žīdi nepieprasa izglītību ivritā , bet krievu valodā. Varbūt Putins viņiem maksā un tad var bļaustīties vienalga par ko.

  4. Krievu skolas jau nu varēja gan neaiztikt. Jaunieši latv.val. ir pietiekami labi apguvuši. Drīzāk pašiem mācīties angļu val.

    • Nezinu,kurā valstī tu dzīvo. Mana pieredze liecina par pretējo. Nesen nokļuvu slimnīcā,kur es biju vienīgais latvietis palātā.(no sešiem). četri no viņiem bija jaunāki par 25 gadiem. Latviski nevarēju komunicēt ne ar vienu. Biju spiests viņiem tulkot un izskaidrot medicīnas personāla rekomendācijas un ārstēšanas nosacījumus.

  5. KĀPĒC NEUZTRAUCĀS UKRAIŅI, POĻI, LIETUVIEŠI, KAS TIEŠĀM IR MAZĀKUMĀ. PADOMJU LAIKOS KRIEVU VALODA BIJA 6ST. NEDĒĻĀ, KAMĒR LATVIEŠU VIEN 2 VAI 3

    • Poļu,lietuviešu ,ukraiņu vietā es iesūdzētu Latviju Starptautiskā tiesā par diskrimināciju, par to,ka vienai tautībai ir tiesības uz mācībām dzimtajā valodā,bet citām tas ir liegts.

  6. Ko viņi var protestēt,kapēc ta Vācijā nekas tāds nenotiek?! Kā tie slāvi iet protestā tā viņi var aiziet arī līdz Zilupei un drusku tālāk vēl!!!!!! Un cik latviešu skolu ir krievijā!?

  7. shiem diiem auniem nav jegas neko skaidrot vinji ies un tik un taa pastaastiis savas pasacinjas piketeetaajiem jaaskaidro pa tiesho, caur ministriju … nevis diviem auniem par vidutaajiem!

  8. eksamenos ciganu valodaa ari vares atbildet.

Draugiem Facebook Twitter Google+