Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
24. novembris, 2017
Drukāt

Uz aprūpes centru ar četrkājaino draugu? Tas iespējams Allažos (6)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pensionāre Inga poš pastaigai savus mīluļus – Džīnu un Batleru.

“Batlerītis jau ir vecs – kā nekā trīspadsmit gadi. Paiet, paiet un atguļas. Tad es viņam dodu sirdszāles – vilkābeles tinktūru,” suņu opīša balto kažoku glāstīdama, stāsta Allažu pansionāta iemītniece Inga (80). Pensionāre ik dienas dodas garās pastaigās ar saviem suņiem – Džīnu un Batleru, bet pēc tam tos palutina ar gardumiem no tuvējā veikala. Par to, ka Latvijā ir aprūpes centrs, kurp uz dzīvi iespējams pārcelties kopā ar dzīvniekiem, seniore izlasījusi avīzē. Jaunajās mājās viņa jūtas laimīga, jo viņi visi trīs joprojām var būt kopā.

No dārza mājiņas siltumā

Dzīve Ingu (savu īsto vārdu viņa nevēlējās atklāt) nav lutinājusi. Kādreiz seniorei piederējusi pašai sava māja Siguldā, kur vieta allaž atradusies arī suņiem. Kad strādājusi par fotogrāfi sadzīves pakalpojumu kombinātā, viņai bijuši divi sanbernāri – ar skaistajiem un labsirdīgajiem milžiem pie Gūtmaņa alas labprāt fotografējušies bērni.

Kad lielo nodokļu un komunālo maksājumu dēļ māju nācies pārdot, bet saņemto naudu izkrāpusi un notrallinājusi vedekla, viņa pārcēlusies uz dārza mājiņu Egļupē. “Tā bija veca ēka, viss juka un bruka. Tur dzīvot bija ļoti grūti, it īpaši aukstā laikā, jo otrajā stāvā, kur mitinājos, apkures nebija. Ūdens gan bija, jo izraku pagalmā aku,” viņa stāsta.

Seniore pārcietusi vairākas operācijas, kā viņa pati saka – viss vēders sagraizīts. Vienas operācijas laikā izveidota stoma. Paradoksāli, bet galu galā izrādījies, ka ļaundabīga audzēja viņai nemaz nav bijis. Taču pēc trešās operācijas veselība tik pamatīgi sašķobījusies, ka sociālā darbiniece, kas viņu regulāri apmeklējusi, ieminējusies par došanos uz aprūpes centru.

“Šeit dzīvojot, esmu apmierināta ar pilnīgi visu. Galvenais, ka arī mani sunīši ir siltumā un atrodas manā tuvumā. Iemīlēti jau ir, kā tad es varētu viņus atstāt. No rīta gaida, kad es viņus pabarošu un mēs dosimies staigāt,” viņa saka.

Par saviem mīluļiem Inga varētu stāstīt stundām ilgi. Džīna, lai gan tikai nepilnus divus gadus veca, pēc dabas esot skarba. Reiz kāds vietējais dzērājs viņai ar akmeni pārsitis galvu, un kopš tā laika kucīte baidās no vīriešiem. Savulaik pavisam maziņu saimniece viņu barojusi ar zirņu tumi, tā glābdama dzīvību. Savukārt Batlers, kas savu vārdu ieguvis par godu Mārgaretas Mičelas slavenā romāna “Vējiem līdzi” varonim Retam Batleram, ir īsts mieramika. Kad bijis jābrauc uz aprūpes centru, pirmais iekāpis mašīnā – it kā zinātu, ka jādodas uz labu vietu, atceras pensionāre.

Izmitinās arī govi vai kaziņu

Kopš bijušā valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāles teritorijā sāka saimniekot biedrība “Sociālās aprūpes centrs Allaži”, kas piedāvā pakalpojumus pensijas vecuma cilvēkiem, uzlabojumi ir acīm redzami. Lai gan no visām ēkām pagaidām renovēta un apdzīvota ir tikai viena, remonts tiek veikts arī otrajā mājā, kur plānots ierīkot istabiņas kopjamiem senioriem. Dzīvnieku izmitināšanai atvēlētajā ēkā pagaidām gan dzīvo tikai Ingas kundzes suņi, kuri pavisam drīz jau varēs izlocīt kājas jaunajā voljerā.

“Strādājot sociālajā dienestā, bieži saskāros ar situāciju, kad vecie ļaudis atteicās no ievietošanas aprūpes centrā, jo nevarēja ņemt līdzi savu sunīti vai kaķīti. Senioriem jau tā grūti atstāt savu iedzīvi, īpašumu, lai pārceltos uz jaunu vietu, bet šķiršanās no dzīvniekiem, kuriem viņi no sirds pieķērušies, padara šāda lēmuma pieņemšanu vēl smagāku,” stāsta sociālās aprūpes centra “Allaži” vadītāja Agnese Valdena. Tā radusies doma izveidot aprūpes centru, kur gādātu ne tikai par senioriem, bet arī viņu mājdzīvniekiem.

Lai gan dzīvnieku nomierinošā, labsajūtu un emocionālo stāvokli uzlabojošā ietekme, piemēram, slimnieku rehabilitācijā, ir jau sen zināma, tomēr tikai pēdējā laikā tā tiek ieviesta arī senioru aprūpē. Piemēram, Rīgas sociālajā centrā “Mežciems” notiek dzīvnieku saskarsmes sesijas, kuru laikā suņi kopā ar asistentiem apmeklē tos centra iemītniekus, kuri piesaistīti gultai.

“Allažos” seniori var ierasties kopā ar saviem mājdzīvniekiem, taču tas nenozīmē, ka, piemēram, kaķi varēs turēt istabiņā. Dzīvnieku izmitināšanai atvēlēta atsevišķa, apkurināma ēka, kur īpašnieki tos var apciemot ik dienas no pulksten deviņiem rītā līdz pat desmitiem vakarā. Pagaidām abu suņu īpašniece pati rūpējas, lai tie būtu paēduši un izkustējušies svaigā gaisā, bet centra vadītāja pieļauj, ka tad, kad dzīvnieku būs vairāk, nāksies pieņemt speciālu aprūpētāju to kopšanai un barošanai un nodrošināt veterinār­ārsta pakalpojumus.

“Neatteiksimies pieņemt arī gotiņu, ja īpašnieks nespēs no tās šķirties. Vieta atradīsies visiem,” sola A. Valdena, piebilstot, ka aprūpes centra apsaimniekotā teritorija ir visai liela – 2,6 hektāri.

Lai istabas biedri neķīvējas

Lai gan aprūpes centrs Allažos durvis vēra tikai septembra vidū, šobrīd tajā jau ir 18 iemītnieku no Siguldas, Ogres, Liepājas un citiem novadiem, bet vēl divi jau pieteikušies un ir gatavi nācēji. Lai neciestu aprūpes kvalitāte, centrā plānots izmitināt ap 30 senioru.

“Vienā istabā iekārtojām divus pensionārus. Viens bija liels grāmatu mīļotājs un lasīja līdz pat vēlai naktij. Otrs turpretī gribēja laikus doties pie miera. Lai neizceltos konflikts, samainījām istabas. Tagad lasītājs dzīvo kopā ar kaislīgu televizora skatītāju, tādēļ gaisma līdz pat pusnaktij nevienu netraucē,” stāsta A. Valdena.

Par dzīvošanu divvietīgā vai trīsvietīgā istabiņā jāizdod 500 eiro mēnesī – aptuveni tik daudz izmaksā vieta arī pašvaldību pansionātos. Par uzturēšanos maksā novadu pašvaldības vai ģimenes locekļi. Centra iemītnieku rīcībā paliek 15% no pensijas, šo naudu var izmantot dažādu pirkumu apmaksai tuvējā veikalā. Ja seniors vēlas dzīvot labiekārtotā istabiņā viens pats, maksa ir augstāka – 700 eiro. Tajā iekļauta gan diennakts aprūpe, gan pamata medicīniskā palīdzība – medicīnas māsa centra iemītniekus apmeklē trīs, bet ģimenes ārste – reizi nedēļā. Iekļauta ēdināšana četras reizes dienā, medikamenti un viss pārējais, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Turklāt par mājdzīvnieku izmitināšanu papildus nekas nav jāpiemaksā. Lai gan sociālās aprūpes centrs “Allaži” ir privāta iestāde, tās sniegtie pakalpojumi reģistrēti gan Labklājības ministrijā, gan sociālo pakalpojumu reģistrā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tas ir lieliski, ka vecie cilvēki var būt kopā ar savu mājdzīvnieku. Cerams, ka tādi aprūpes nami drīz vien būs visā Latvijas teritorijā.

  2. Prieks, ka ir tāda vieta, kur vecie ļaudis var palikt kopā ar saviem mājas mīluļiem.

  3. Nu,nu! Par to mājas notrallināšanu pati pie vainas.Mēs visu atceramies.Bet padzīvoja gan smalki abi ar vīru!

  4. Žēl, ka tādu cilvēcīgu vietu ir tik maz…. Lai izdodas !!!

  5. Mani loti aizkustinaja sis rakts….Lai vairak butu sadu vietu Latvija, un galvenais ir attieksme,ne principi. Un lai viss izdodas ieceretais!

  6. PAREIZĀ PIEEJA.BŪTU TĀDU VIETU VAIRĀK.

Draugiem Facebook Twitter Google+