Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. maijs, 2013
Drukāt

Apsaimniekošana vienās rokās – ieguvums Jelgavas novadam


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Līdz ar novadu reformu Jelgavas novads pirmais Latvijā pieņēma lēmumu visas komunālās apsaimniekošanas sabiedrības apvienot vienā uzņēmumā. Lai gan darāmā vēl ir daudz, šis solis jau ir attaisnojies, jo smelties pieredzi šurp brauc arī citi novadi.

 

Par to, kā šī apvienošanās notikusi un kādi ir secinājumi par tās lietderību, vaicājām SIA “Jelgavas novada KU” valdes priekšsēdētājai Antrai Alksnei.

 

– Pirms administratīvi teritoriālās reformas bijušajā Jelgavas novada teritorijā, atsevišķos pagastos darbojās sešas kapitālsabiedrības. Kurā mirklī radās doma par to apvienošanu?

– Lēmumu par kapitālsabiedrību reorganizāciju pašvaldība pieņēma 2010. gada nogalē. Pašvaldība vadījās pēc principa, ka tai kapitālsabiedrībai, kura atrodas vistuvāk centram, būtu visloģiskāk pievienot arī pārējās. Jau sākotnēji ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai apkalpojamās zonas tika sadalītas starp esošajām sabiedrībām, pēc tam pieņemot lēmumu par to apvienošanu.

Reorganizāciju veikt nebija vienkārši, jo ļoti daudzas pašvaldības kapitālsabiedrības tobrīd realizēja ūdenssaimniecības projektus, nācās pacīnīties ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, skaidrojot to, kādi būs mūsu ieguvumi, apvienojot kapitālsabiedrības, kā mēs realizēsim projektus, kad viens ir iesniedzējs, bet cits – pārņēmējs.

Sākotnēji to uztvēra saasināti, ka tas nebūs izdarāms. Taču mēs pirmie Latvijā pierādījām, ka to var izdarīt, tās nav būtiskas izmaiņas un nevienam nekādi zaudējumi neradīsies. Protams, nav noslēpums, ka reorganizācijas rezultātā kāds bija jāatlaiž. Pirmie, kas tika atlaisti, bija cilvēki, kas saistīti ar uzņēmuma finansēm un grāmatvedību, jo visas funkcijas tika centralizētas.

Pirmā kapitālsabiedrība “Svēte1” tādējādi tika pievienota 2011. gada nogalē. Ar jauno gadu tai sekoja vēl trīs sabiedrības – “Palīgs L”, “Staļģenes komunālais dienests” un “Kalnciema nami”. Savukārt aizvadītā gada oktobrī mēs pārņēmām SIA “Apsaimniekošanas serviss”, ļaujot tam pabeigt iesākto projektu realizāciju.

Šis būs pirmais pārskata gads, kad strādājām visi kopā. Teikt, ka tas bija viegli, nevaru, it īpaši tādēļ, ka nebija, no kā mācīties.

– Vai citas Latvijas pašvaldības ir ieinteresētas jūsu pieredzē?

– Jā, interese ir, un mēs stāstām, kas un kā tika darīts, kādas kļūdas pieļāvām, no kurām viņi var izvairīties. Interese noteikti saistāma ar iespēju samazināt izdevumus, jo mēs sniedzam visus pakalpojumus. Pie mums jau bijuši Tukuma novada un Ventspils novada pārstāvji. Tukumnieki jau ir sākuši darīt ko līdzīgu mums, lai gan šajā ziņā ir atšķirības starp pilsētu un laukiem.

Katrā ziņā Jelgavas novada pašvaldības pieņemto lēmumu par kapitālsabiedrību apvienošanu es uzskatu par pareizu novada ietvaros, jo vienā administratīvā teritorijā iedzīvotājiem ir jāsaņem vienlīdz adekvāts pakalpojums visur. Turklāt – par vienu un to pašu samaksu.

Līdz pēdējam gan mums vēl kāds ceļš ejams, taču jau esam spējuši nodrošināt to, ka visos iecirkņos lielākoties sniedzam vienādus pakalpojumus. Tiesa gan, ir vēl atsevišķi ciemati, kur mums nav nekāda sakara ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu, to dara iedzīvotāji paši.

Te nu tāls ceļš ejams vēl visā valstī. Pašlaik darbojas likums “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanu”, kas paredz, ka katrai mājai jābūt pārvaldniekam. Cilvēki, kuri dzīvo pilsētā, ar to ir saskārušies vienmēr, ko nevarētu teikt par lauku apvidiem. Laukos daudzdzīvokļu namiem apsaimniekotāja visbiežāk nebija vispār vai šo pakalpojumu nodrošināja pagasts savas kompetences ietvaros. Tādējādi šis normatīvais akts nav rakstīts lauciniekiem, jo tas uzliek konkrētas prasības. Taču nav noslēpums, ka savulaik atsevišķi nami tika izbūvēti pie kūts, atrodoties patālu no ciemata centra. Taču viņi savu teritoriju kopj un dara visu nepieciešamo – kādēļ viņiem šāds pārvaldnieks būtu vajadzīgs? Taču likums nosaka, ka jebkurai daudzdzīvokļu mājai, kuras platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, ir jābūt normatīvajos aktos reģistrētam pārvaldniekam. Vienīgie šādu pakalpojumu Jelgavas novada teritorijā pašlaik piedāvājam tikai mēs. Tādēļ, sadarbojoties ar pašvaldību, braucam pie šiem cilvēkiem, skaidrojam, kāpēc tas vajadzīgs, un stāstām, kā viņi paši var veikt šo namu pārvaldīšanu – nodibinot biedrību, slēdzot tiešos līgumus ar atkritumu savācējiem, ar mums kā ūdens piegādātājiem un kanalizācijas novadītājiem.

Jāatzīst, ka joprojām ir ciemati, kur katra dzīvokļa īpašniekam mēs joprojām rakstām rēķinu par ūdeni, lai gan tas nav mūsu pienākums. Šādu pakalpojumu nodrošināšana ir jāveic dzīvojamo māju pārvaldniekam.

– Vai tas, ka lauku iedzīvotāji viens otru labi pazīst, neveicina namīpašnieku biedrību veidošanu?

– Viņi viens otru pat pārāk labi pazīst un nevēlas uzņemties atbildību, arī tā ir problēma. Tomēr šī situācija pamazām mainās. Mūsu nostāja ir tāda – ja iedzīvotāji nespēj vienoties un māja pārvaldīšanā tiek nodota mums, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksa sastāda 25 santīmus par kvadrātmetru, bet dažos mājokļos pat par šo naudas summu nav iespējams nodrošināt pilnu nepieciešamo darbu veikšanu, jo uzkrājumu nav. Nekad neesam slēpuši, cik no šīs summas tiek mums par pārvaldnieka pakalpojumu nodrošināšanu un cik – paliek iedzīvotājiem konkrētajā namā darbu veikšanai. Diemžēl namu iemītniekos joprojām valda neizpratne par to, kur paliek viņu samaksātā nauda, tad nu mēs to skaidrojam. Neraugoties uz to, ir cilvēki, kas nepārtraukti ceļ pretenzijas, ka viņiem nevajag apsaimniekošanu, bet, kad rodas problēmas, ko viņi paši nevar atrisināt, atliek atgādināt – jūsu mājai nav uzkrājumu, kādi veidojas no apsaimniekošanas maksas. Mēs kā pārvaldnieki esam gatavi sniegt pakalpojumu tikai par jūsu līdzekļiem, par to daļu, ko iekasējam par apsaimniekošanu.

– Vai šī pašvaldības kapitālsabiedrību apvienošana ir radījusi arī kapacitāti darīt ko vairāk un labāk apsaimniekošanas jomā Jelgavas novadā?

– Lielākais ieguvums ir tas, ka tukšā vietā mums izdevās radīt uzņēmumu, kas spēj nodrošināt vienādus pakalpojumus visā Jelgavas novadā. Mazie uzņēmumi noteikti nebūtu spējuši piesaistīt tik ievērojamus līdzekļus infrastruktūras attīstībai no Eiropas Savienības fondiem, kā tas ir izdevies tagad. Liels ieguvums ir tas, ka esam izveidojuši vienotu norēķinu sistēmu.

Pirms tam bija virkne uzņēmumu, kas par pamatu norēķiniem ar klientiem izmantoja norēķinu grāmatiņas. Veicot pāreju uz vienotajiem norēķiniem, sastapāmies arī ar iedzīvotāju pretestību, kad dažs pat paziņoja: “Cik gribu, tik maksāju!” Gads ir pagājis un visi jau pieraduši, ka rēķins ir pastkastītē vai e-pastā. Tiesa gan, ir problēmas ar lauku iedzīvotājiem, kuri nespēj norēķināties elektroniski – tādēļ, vienojoties ar pašvaldību, rēķinus joprojām arī iznēsājam, kas lauku teritorijā izmaksā visai dārgi, jo savus pakalpojumus nodrošinām 33 ciematos.

Lai gan mūsu pamatuzdevums ir ūdens piegāde un kanalizācijas novadīšana, mēs veicam arī dzīvojamo māju pārvaldīšanu – pārvaldām pašvaldības īres dzīvokļus un dzīvojamās mājas, kas ar mums noslēgušas līgumus.

Noteikti ieguvumi ir arī atkritumu apsaimniekošanā. SIA “Staļģenes komunālais dienests” 2011. gadā uzsāka atkritumu izvešanu no Jaunsvirlaukas pagasta. Uzņēmuma rīcībā bija viena atkritumu izvešanas mašīna, un pašvaldība pieņēma lēmumu, ka varētu izvest atkritumus lētāk nekā tolaik esošais šā pakalpojuma sniedzējs. 2011. gadā Jelgavas novada dome pieņēma lēmumu par atkritumu izvešanu no vēl pieciem pagastiem, šim nolūkam iegādājoties vēl vienu mašīnu. Savukārt no šā gada 1. jūlija atkritumu izvešanu visā Jelgavas novada teritorijā veiksim mēs, līdz ar to ir izdevies samazināt atkritumu izvešanas tarifu par sešiem procentiem – no Ls 9,60 līdz 8,98.

Joprojām gan dzīvojam ar 17 dažādiem ūdenssaimniecību tarifiem, ko ceram mainīt pēc tam, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegsim priekšlikumu vienotam tarifam.

Ietaupīt līdzekļus administratīvām vajadzībām palīdz arī tas, ka daudz izmantojam jaunās tehnoloģijas – visu iecirkņu vadītāji uz sapulci Jelgavā sabrauc tikai reizi nedēļā. Pārējā laikā strādājam, izmantojot skype, telefonus izmantojam retāk nekā līdz šim, vairākas reizes esam mēģinājuši veidot telefonkonferences, lai izslēgtu nepieciešamību tikties klātienē, bet to mums liedz interneta pārklājums un ātrums Jelgavas novada teritorijā… Lai nodrošinātu operativitāti, ļoti daudz strādājam ar skenētiem dokumentiem. Iedzīvotāju apkalpošanu nodrošinām maksimāli tuvu viņu dzīvesvietai, lai nav jādodas uz pilsētu.

 

SIA “Jelgavas novada KU” teritoriālie iecirkņi

Glūdas iecirknis ar bāzi Nākotnes ciemā, kas apkalpo Glūdas, Svētes un Zaļenieku pagastus;

Kalnciema iecirknis ar bāzi Kalnciemā, kas apkalpo Kalnciema, Valgundes un Līvbērzes pagastus;

Staļģenes iecirknis ar bāzi Staļģenē, kas apkalpo Jaunsvirlaukas, Vircavas un Platones pagastus;

Elejas iecirknis ar bāzi Elejā, kas apkalpo Elejas, Sesavas, Lielplatones un Vilces pagastus.

 

Uzziņa

SIA “Jelgavas novada KU” kopējais klientu skaits, kas ietver gan mājsaimniecības, gan juridiskas personas, pārsniedz piecus tūkstošus.

Nepieciešamie fakti un dati, iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtie pakalpojumi:

Kopējais SIA “Jelgavas novada KU” finanšu apgrozījums 2012. gadā pārsniedz vienu miljonu latu.

• Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana 11,13%

• Ūdenssaimniecība pakalpojumi 28,9%

• Centralizētā siltumapgāde 26,77%

• Sauso sadzīves atkritumu apsaimniekošana 7,21%

• Pašvaldības dzīvokļu pārvaldīšana 3,93%

• Pašvaldības ceļu un teritoriju kopšana, labiekārtošana, un citi pakalpojumi juridiskām un privātpersonām 22,06%

SIA “Jelgavas novada KU” pašlaik realizē vairākus ūdenssaimniecības projektus, līdz šim brīdim ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus Ls 2 434 471,71 apmērā projektu īstenošanai Jelgavas novadā.

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Jelgavas novada KU”

Apmaksāta publikācija

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+