Apšauba iespējas gada laikā ieviest elektronisko balsošanas sistēmu 0
Elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana līdz nākamajā gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām ir apšaubāma, šodien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Bāliņa norādīja, ka nebūšot pietiekami daudz laika, lai sistēmu ieviestu un pārbaudītu, piebilstot, ka vēl ir jāveic nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.
Eksperte gan atzina, ka neesot īsti normāli, ka cilvēki nevar nobalsot, ja neatrodas uz vietas, tāpēc par elektronisku balsošanu internetā būšot jādomā agri vai vēlu. Tomēr uz to, cik šis jautājums ir sensitīvs, norāda Eiropas valstu piesardzība šajā jomā. Patlaban iespēja nobalsot elektroniski esot vien Igaunijā, bet vairākās citās valstīs diskusijas notiekot jau vairākus gadus bez jūtama rezultāta.
Bāliņa skaidroja, ka nozarē esot diezgan liela skepse par iespējām nodrošināt šādu vēlēšanu aizklātumu.
Pēc viņas domām, elektroniskas balsošanas ieviešanas gadījumā būtu jāsaglabā iespējas nobalsot arī fiziski uz vietas.
“Tā ir iespēja, bet jautājums, vai tam esam gatavi un vai tam ticēs politiķi,” teica Bāliņa.
Kā ziņots, jau uz nākamajā vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām iecerēts izveidot elektronisko balsošanas sistēmu, kuras izveides izmaksas tiek lēstas 700 000 latu apmērā.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas apkopoto informāciju, bez šiem 700 000 latu, kas nepieciešami pašas sistēmas izveidei, interneta vēlēšanu sistēmas uzturēšanai Satiksmes ministrijai nākamgad būs vajadzīgi 25 000 latu, bet 50 000 – katru nākamo vēlēšanu rīkošanai.
Iekšlietu ministrijai būs nepieciešami 345 000 latu, no tiem 300 000 – vēlētāju reģistra pilnveidošanai un 45 000 – vēlētāju reģistra uzturēšanai. Savukārt turpmākajos gados vēlētāju reģistra uzturēšana izmaksās 45 000 latu.
Centrālai vēlēšanu komisijai (CVK) vēlēšanu sistēmas ieviešanai nākamajā gadā būs vajadzīgi 180 000 latu, bet interneta vēlēšanu sistēmas uzturēšanai nākamgad un turpmākajos gados – 62 000. Vēl 36 000 vajadzēs katru nākamo vēlēšanu rīkošanai.
Paredzēts, ka jautājumu par finansējuma piešķiršanu izskatīs kontekstā ar valsts budžeta kārtējam gadam sagatavošanu.
Tomēr finanšu līdzekļi ir tikai viena no šī jautājuma dimensijām, aģentūrai LETA sacīja CVK vadītājs Arnis Cimdars. Viņš skaidroja, ka laiks ir ļoti ierobežots, tāpēc darba grupā, kura strādā pie šī jautājuma būt jāpiedalās ne tikai ministriju darbiniekiem, bet gan pašiem ministriem – satiksmes ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram, finanšu ministram un arī premjeram -, jo viņiem ir iespēja pieņemt politiskus lēmumus.
Ja darba grupa strādātu šādā sastāvā būtu skaidrs, vai līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām varēs izveidot elektronisko balsošanas sistēmu, sacīja Cimdars. Viņš arī piebilda, ka laiks ir ierobežots, tomēr teorētiski iespējams ir viss, bet tas ir politisks jautājums un arī jautājums par līdzekļiem.
Kā skaidro Satiksmes ministrija, ar pašreizējiem tehniskiem risinājumiem tiks izveidota tāda interneta vēlēšanu sistēma, kas ir droša un uzticama un nodrošinās tiešsaistes līmeņa integrāciju starp interneta vēlēšanu sistēmu un vēlētāju reģistru.
Kā vienu no iemesliem, kāpēc jāievieš elektroniskā balsošanas sistēma, Satiksmes ministrija min arvien krītošo vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. To skaidro ar iedzīvotāju vēlmi pēc brīvā laika un saskarsmei ar valsts pārvaldes iestādēm un komercpakalpojumu sniedzējiem iedzīvotāji labprātāk izvēlas komunikācijas kanālus, kas neprasa personisku klātbūtni, piemēram, internetu. Tāpat kā iemesls tiek minēts, ka daļa iedzīvotāju uzturas ārvalstīs, taču iespēja nobalsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem lielākoties ir pieejama tiem vēlētājiem, kuri atrodas lielās pilsētās vai to tuvumā, jo vēlēšanu iecirkņi pārsvarā atrodas Latvijas Republikas vēstniecībās, konsulātos, goda konsulātos vai latviešu organizāciju telpās
“Vēlēšanu procesa modernizācija veicinās balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti un vēlēšanu pieejamību, iesaistot vēlēšanu procesā arī “mazāk aktīvos” vēlētājus, kā arī tos vēlētājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas atrasties deklarētajā dzīvesvietā vispārējā vēlēšanu dienā,” teikts ministrijas koncepcijā par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi.
Paredzēts, ka nobalsot elektroniski varēs, izmantojot drošu elektronisko parakstu, kas līdz minimumam mazinās šaubas par interneta vēlēšanu tiesiskumu, jo tiks nodrošināta katra konkrētā vēlētāja identificēšana, kā arī vēlētāju datu pārbaude saistībā ar viņa tiesībām piedalīties vēlēšanām.
Lai elektroniskā vēlēšanu sistēma būtu droša, šīs sistēmas uzturētājam tiks noteiktas vairākas drošības prasības attiecībā uz vispārīgiem drošības pasākumiem, kā arī interneta vēlēšanu informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošību.
Lai varētu veikt balsojumu, vēlētājs izvēlēsies vēlēšanu zīmi, par ko balsos. Papildus tam vēlētājam tiks nodrošināta iespēja veikt grozījumus izvēlētajā vēlēšanu zīmē, izsvītrojot vai liekot plusus konkrētiem kandidātiem. Vēlētājam būs jāievada PIN parole, kuru vēlētājs iegūst autorizējoties dalībai balsošanai internetā interneta vēlēšanu sistēmā.
Ja vēlētājs būs precīzi izpildījis balsošanas procedūras posmus, interneta vēlēšanu sistēmas serveris nosūtīs vēlētājam paziņojumu, ka viņa balsojums ir sekmīgi saglabāts un iereģistrēts.
Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona ļaunprātīgi izmanto vairākkārtīgas balsošanas iespēju, piemēram, nobalsojot vairākus tūkstošus reižu, interneta vēlēšanu sistēmas tehniskais risinājums nodrošinās iespēju konfigurēt balsošanas biežumu.
Lai nodrošinātu vēlētāju balsojumu drošību, CVK tiks nodrošināta iespēja pārbaudīt, ka CVK sagatavotās vēlēšanu zīmes nav mainītas un ir korekti attēlotas vēlētājiem, kā arī interneta vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju vēlēšanu zīmes ir saglabātas uz interneta vēlēšanu sistēmas servera, paredz Satiksmes ministrijas koncepcija.
Lai mazinātu šaubas par balsošanas aizklātumu, interneta vēlēšanu sistēma sašifrēs balsojumus un vēlētāja identitāti neviens neredzēs. CVK pēc sašifrēto balsojumu saņemšanas veiks to atšifrēšanu. Minētā procesa rezultātā tiks nodrošināta aizklātuma principa ievērošana, jo interneta vēlēšanu sistēmas turētājs varēs nodrošināt internetā nobalsojušo vēlētāju uzskaiti, neredzot to balsojumu, savukārt CVK tiks nodoti anonīmi vēlētāju balsojuma rezultāti, kā rezultātā CVK varēs saskaitīt elektroniski nobalsojušo vēlētāju balsojumus, neidentificējot pašus vēlētājus.
Koncepcijā arī minētas vairākas interneta vēlēšanu sistēmas priekšrocības, piemēram, ja vairums balsos internetā, balsu skaitīšanas process būs būtiski atvieglots, kā arī ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem būs atvieglotas balsošanas iespējas.
Kā trūkumi tiek minēti iedzīvotāju neuzticība elektroniskās balsošanas rezultātiem. Tādēļ tiks paredzēta iespēja Centrālajai vēlēšanu komisijai atsaukt elektroniskās balsošanas rezultātus un balsu pārskaitīšanu.
Tas, ka tiks ieviesta iespēja balsot elektroniski, nenozīmēs, ka turpmāk nevarēs nobalsot, dodoties uz vēlēšanu iecirkni – šāda iespēja pastāvēs arī turpmāk, uzsver ministrija.
Iespēja balsot internetā līdz šim jau veiksmīgi īstenota vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Igaunija interneta vēlēšanas izmanto gan parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanās kopš 2005.gada. Šveicē kopš 2008.gada Šveices pilsoņi, kas dzīvo ārzemēs, federālās vēlēšanās var balsot internetā, savukārt kopš 2009.gada internetā var balsot arī atsevišķos apgabalos. Norvēģijā 2011.gada pašvaldību vēlēšanās 10 reģionos kā papildus balsošanas veids vēlētājiem tika piedāvāta balsošana internetā.
Satiksmes ministrijas izstrādāto koncepcijas projektu par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi pirmdien, 20.augustā, vērtēs Ministru kabineta komiteja.
