Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Vai vajag siltināt, ja saimnieks par aukstumu nesūdzas? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Dzīvojam 1,5 stāvu mājā, kas 1970. gadā uzcelta pēc tipveida projekta – ar slīpo jumtu un garāžu zem ēkas. Būvēta no gāzbetona, glīti apšūta ar silikāta ķieģeļiem, gaisa sprauga gan visur nav vienāda! Bēniņi ir aukstie, tur pie sijām latas, kas dod 5 cm gaisa spraugu, tad uzklāti dēļi un uzbērta šlaga 15 cm biezumā. Griestiem arī dēļu apšuvums zem sijām, tad skaliņi un apmetums, daļai virs apmetuma rīģipsis, daļai – tapetes. Kurinām ar malku, briketēm, par salšanu nesūdzos. Jaunie iesaka novākt visu šlagu, uzklāt plēvi un siltināt, bet māju apšūt ar putuplastu un apmest. Ar ko un kā siltināt, un vai to vispār vajag? JĀNIS R. MADLIENĀ

Doma nav peļama, siltināšana tagad ir modē. Vai šai privātmājai, kas godam kalpojusi jau 45 gadus, tā tiešām nepieciešama, ja saimnieks par salšanu nesūdzas?

Iztālēm padomus grūti dot. Pēc vēstules spriežot, pat izdedži savu funkciju pilda, kaut arī tā nudien ir eksotiska vēsture. Vai vērts tos aiztikt? Ja ļoti gribas, papildus attiecīgi plānākā slānī var uzpūst ekovati un turpmāk dzīvot vēl siltāk. Pasākums nav dārgs, ātri un viegli izdarāms, pakalpojuma sniedzēji meklējami internetā, visi allaž priecīgi izlīdzēt, tāpēc var sarīkot pat cenu aptauju.

Maksimālā programma – fasādes siltināšana – ir diskutējams temats. Putuplastam nav ne vainas, ja tas saimniekam šķiet pieņemams materiāls. Vislētākais variants, bet tā tikai leduskalna redzamā daļa – šāda pasākuma kopējās izmaksas vienalga summējas pavisam citā līmenī. Pirmkārt, pašu spēkiem visu izdarīt diezin vai ir iespējams, bet profesionāļi, kas dekoratīvajam apmetumam prot visrupjāko graudu izvilkt, labi zina savu cenu, daudziem šī vasara, iespējams, jau pa nedēļām saplānota. Otrkārt, fasādes krāsas ir ļoti dārgas, turklāt mājai ar vienu spainīti nepietiek. Tā saskrien tūkstoši…

Ja prioritāte šajā projektā ir ēkas izskata uzlabošana, ideja tālāk nav apspriežama, viss maksā tik, cik maksā. Bet saimnieks apgalvo, ka fasādei neesot ne vainas, baltie ķieģeļi glīti samūrēti, un tad siltināšanas ideja tiešām kļūst apšaubāma.

Šādus dārgus lēmumus pēc subjektīvajām izjūtām nemēdz pieņemt. Objektīvu priekšstatu par siltināšanas nepieciešamību var gūt, aptuveni par diviem simtiem eiro ēkai veicot termogrāfijas caurskati. Parasti šajā summā ietilpst arī priekšlikumu mapīte, kur un kas konkrēti darāms. Vismaz der konstruktīvai sarunai.

Siltināt var vienmēr. Svarīgi vien nepalaist garām brīdi, kad ieguldītais vairs neatmaksājas. Malka taču joprojām ir pats lētākais kurināmais…

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Māju siltināšana ir ļoti vajadzīga zviedru banku lobētājiem!

  2. Vajag! Bet ne jau iedzīvotājiem! Atbildēt

    Bankām vajag 15 gadu kredītu ņēmējus,vēlams gados vecākus pensionārus! Jo par kredītu vajadzēs maksāt ne jau tikai apkures sezonā vien,bet cauru gadu!

Draugiem Facebook Twitter Google+