Griķu lauks.
Griķu lauks.
Foto: Valdis Semjonovs

Atgriežoties pie publicētā. Apšaubāms lēmums par apšaubāmu darījumu? 0

Šāgada jūnijā rakstā “Bioloģiskā zemnieka apšaubāmais darījums” stāstījām par nekustamā īpašuma nozarē darbojošos uzņēmēju Jāni Bērziņu un bioloģisko lauksaimnieku, ZS “Ozoliņi” saimnieku Voldemāru Loginu, kurš pēc it kā veikta zemes pirkuma darījuma (veikts vien avansa maksājums) no J. Bērziņa bez saskaņošanas ar zemes patiesajiem izmantotājiem, ZS “Bangas” saimniekiem, izara viņu sētos ziemas kviešus aptuveni 11 ha platībā. Valsts policija, visticamāk, nepārbaudot visus faktus, atsaka rosināt kriminālprocesu par “Bangu” saimnieku lauku izaršanu.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Izartajā ziemāju laukā V. Logins pavasarī iesēja griķus. Bangu saimnieki Anna un Deniss Rasimenoki izaršanas laikā izsauca policiju, kas fiksēja uz lauka notiekošo un solīja izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu par mantas bojāšanu.

Kriminālprocesam neesot pamata
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde šāgada 4. jūlijā lēma par atteikumu sākt kriminālprocesu, jo “neesot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas kvalificējamas pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu”. Kārtības policijas nodaļas inspektora Uģa Priedulēna šāgada 4. jūlijā parakstītajā atteikumā rosināt kriminālprocesu par tīšu mantas bojāšanu teikts, ka V. Logins nopircis īpašumu Kalna dzeguzes pagājušā gada 25. decembrī. Likums gan nosaka, ka īpašums maina savu īpašnieku vien tad, kad jaunais īpašnieks to ir ierakstījis Zemesgrāmatā. Jūlija beigās īpašums Kalna dzeguzes aizvien piederēja Jānim Bērziņam – to apliecināja ieraksts Zemesgrāmatā. Kārtības policijas nodaļas inspektors Priedulēns nez kāpēc šo faktu lēma ignorēt, iespējams, darbojoties kāda interesēs. Kā citādi izskaidrot viņa uzticēšanos V. Logina teiktajam par zemes pirkumu, nepārliecinoties par šo vārdu patiesumu Zemesgrāmatas reģistrā? Inspektora tiešā priekšniece Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas priekšniece Nataļja Sedova Agro Topam teica, ka šo lietu nevarot komentēt, jo, pirmkārt, nespējot atcerēties katras lietas nianses un, otrkārt, tās saturs esot privāta rakstura informācija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Jānis Bērziņš, uz kura vārda īpašums Kalna dzeguzes aizvien ir reģistrēts, policijā liecinājis – nekāda vienošanās par viņa zemes izmantošanu ar Bangu saimniekiem viņam neesot bijusi. Šo liecību apstiprina N. Sedovas un U. Priedulēna parakstītais paziņojums Bangu saimniekam Denisam Rasimenokam. Šis apgalvojums par vienošanās neesamību ir pretrunā ar Jāņa Bērziņa Agro Topam stāstīto šāgada maijā un ar viņa Lauku atbalsta dienestam (LAD) daudzu gadu garumā sniegto informāciju par Kalna dzegužu platībās sētajām graudu kultūrām – par tām J. Bērziņš saņēma valsts subsīdijas, kas pēc vienošanās ar Bangu saimniekiem bija līgta kā zemes nomas maksa. Ja nekādas vienošanās nav bijis, tad iznāk, ka Rasimenoki vairāk nekā desmit gadu bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku apsaimniekojuši viņa zemi un guvuši no tā labumu? Jā, vienošanās starp Bangām un J. Bērziņu bija mutvārdu, nevis rakstveida, tomēr Civillikums pieļauj arī mutvārdu vienošanos.

Sazvanīts pa tālruni, J. Bērziņš atteicās runāt ar Agro Topa žurnālistu par jebkuru tēmu, aizrādot, ka žurnāla jūnija numurā par viņu esot uzrakstīta nepatiesa informācija. Proti, J. Bērziņam nav patikusi reģistrā Firmas.lv publiskotā informācija par viņa firmu.

Rasimenoki neredz jēgu pārsūdzēt policijas lēmumu
Bangu saimnieki desmit dienu laikā Valsts policijas lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanas atteikumu varēja pārsūdzēt Rīgas rajona prokuratūrā, tomēr viņi lēma to nedarīt. “Atteikumā rosināt kriminālprocesu redzam, ka likumi nav studēti, juridiski nekas nav pārbaudīts un, vissvarīgākais, nauda dara brīnumus. Sapratu to jau tad, kad liecināju policijai, to rādīja izmeklētāja noskaņojums. Diemžēl mūsu resursi nav pielīdzināmi Logina un viņa paziņu loka resursiem. Ja mēs cīnītos tālāk, tas būtu karš ar vējdzirnavām. Bērziņš neatzīs vienošanos ar mums. Es vairs neticu nevienai valsts iestādei, kur ikviens ir ieinteresēts paņemt savu pīrāga daļu no ES budžeta. Domāju, arī zemkopības ministrs Dūklavs,” teic Anna Rasimenoka. Precizēsim – Jānis Dūklavs Bangu saimniekiem atsūtīja īsziņu, kur norādīja – Kalna dzeguzes ir V. Logina īpašums un viņš var to apsaimniekot pēc saviem ieskatiem. Vai šī attieksme liecina, ka Zemesgrāmatas reģistrs zaudējis savu jēgu? Vai arī kāds likumu priekšā drīkst būt privileģētāks par citiem?

Reklāma
Reklāma

Advokāte tomēr iesaka panākt kriminālprocesa rosināšanu
Zvērināta advokāte Anete Bergmane uzskata, ka būtu bijis ieteicams lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pārsūdzēt Rīgas rajona prokuratūrā. Tādējādi būtu bijis iespējams norādīt uz tiem apstākļiem, kurus policija nebija vērtējusi. Savukārt prokuratūrai būtu bijis pienākums dot novērtējumu iespējamajai policijas bezdarbībai. Visticamāk, policijas lēmums būtu atcelts un lieta nodota atpakaļ policijai strīdīgo jautājumu pārbaudei. Ja ZS Bangas vēlas turpināt cīnīties par savu taisnību, būtu ieteicams nosūtīt argumentētu pretenziju J. Bērziņam, V. Loginam un ZS Ozoliņi. Ja atbilde uz pretenziju netiek saņemta vai tajā nav atrodami juridiski argumenti par prasības nepamatotību, strīda risināšana būtu jāturpina sarunu ceļā. Bet, ja ZS Bangas sarunās neizdodas panākt vienošanos, būtu jāsavāc prasījumu pamatojošie pierādījumi un jāceļ prasība tiesā.

Tādējādi civillietas ietvaros tiktu atrisināti visi strīdīgie jautājumi, tostarp tiktu noskaidrots, vai J. Bērziņš, ZS Ozoliņi un V. Logins ir veikuši prettiesiskas darbības, vai ZS Bangas ir radīti zaudējumi un vai kādai no šīm personām ir pienākums atlīdzināt ZS Bangas radītos zaudējumus.

Žurnāla “Agro Tops” augusta numura vāks

Jāņem vērā, ka tiesvedības ietvaros katrai strīda pusei ir jāiesniedz savu apgalvojumu pamatojoši pierādījumi. No tā, kurai strīda pusei būs pārliecinošāki pierādījumi, būs atkarīgs tiesas spriedums.
Vairāk par šo darījumu lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops