Egils Līcītis: 11 metru soda sitiens Blatera vārtos 1
Vispasaules futbola federācijā (FIFA) spieto vairāk valstu nekā Apvienotajās Nācijās. Pat Gibraltārā, kas ir klints, un Dienvidjūru atolos, kur pēc stiprāka spēriena bumba jāizmakšķerē no haizivīm ņudzošas lagūnas, ir valstu izlases ar pastniekiem uzbrukumā un policistiem aizsardzībā. Futbols ir sporta karalis. Miljardi planētas iedzīvotāju aizgrābtībā ar aizturētu elpu nelaidīs secen ne sekundi no pusotru stundu ilgās spēles, kad Mesī kustas kā dzīvsudrabs vai Krištianu Ronaldu nesas uz priekšu kā tanks. Fanu vidū ir bēbīši ratiņos un sirmgalvji, kuru stundiņas skaitītas. Tā viņi paliek – mūžīgā nomodā dīvāniņā pie TV ekrāna, nepārcietuši mīļotās komandas zaudējumu, līdz radinieki aiznes, nogulda uz ēveļskaidām mūža mājās. Diezin vai ričuraču un kaķumīļu federācijas daudzskaitlībā spēj mēroties ar vareno FIFA.
Planetāra izmēra sazaroto saimniecību pārvaldīja spēles patrons, futbolticības pāvests šveicietis Zeps Blaters. Ļaunvēļi FIFA sauca par Blatera impēriju un sūdzēja kā alkatīgu, trekniem runčiem pieblīvētu struktūru. Veco astoņdesmitgadīgo kungu nekautrējās apsaukāt par futbola Donu Korleoni un par noteikumu pārkāpumiem regulāri piesprieda 11 m pendeles uz Blatera vārtiem, bet viņš līdaciņā lēca un bliezienus atsita ne sliktāk par pasaules čempiņu vācu vārtsargu Noijeru. Herr Blaters 40 gadus ir FIFA, redzējis, kā Pele un kā vikingi dzenā bumbu – viņš tik darīja savu darbiņu, popularizēdams futbolu zemeslodes malu malās. “Te vecais zēns Zeps,” patrons familiāri varēja zvanīt Merkelei vai arābu emīram, un FIFA prezidenta krūtežu rotāja ne vien Francijas Goda leģiona ordenis, bet arī Mongolijas, Džibuti, Katalonijas augstākie apbalvojumi. Večuku allažiņ pavadīja daiļas jaunkundzes, meitas draudzenes vai fotomodeles ar tik lielām kā futbolbumbām, un viena no Blatera laulenēm bija delfīnu trenere. Tas vēl vairāk nesa sporta karaļa slavu pasaulē.
FIFA nodarbojas ar to, ka rīko pasaules čempionātus, pasniedz Zelta bumbas un dzīvo zaļi kā funkcionāri. Kā nabagmājās, tā diktatoru režīmu pilīs apkārtceļojošo Zepu uzņem kā sirdsdraudziņu. Futene patīk tirānu, prezidentu, premjeru pavalstniekiem, jo subsidēt futbolu nozīmē stabilizēt valdošā nama veselību. Sabiezējumi Blatera impērijas dzīvē radās, nozīmējot par nākamo pasaules kausa izcīņu rīkotājvalstīm Krieviju un Kataru. Krievija 2018. gadā uzņems 32 labākās izlases, un, vēl būdams premjers, Putins 2010. gadā deva FIFA lielas garantijas un mazākas dāvaniņas, lai iegūtu šīs tiesības. Stāsta, ka čempionāti trešās pasaules valstīs ir FIFA funkcionāru svētki ar naudas čemodāniem. Pār robežu Cīrihes kundziņi dodas imūni kā diplomāti, un jo lielākas atlaides ir dabūtas biznesu taisīšanai, jo “katarām” ir lielākas izredzes būt par PČ saimniecēm.
Tā ka bagātajam Blateram, no kura klātā galda nokrīt mielasta druskas arī Mozambikas futbola federācijas budžetam, daudzi jutās pateicību parādā. Izveicīgo šveicieti atkal vēlēja par FIFA prezidentu, kaut gan FIB jau bija saņēmis precīzas piespēles par neglītiem koruptīviem darījumiem, “ASV imperiālisms” un civilizētā Eiropa visiem spēkiem pretojās blateriādei, kurā turpinātos procentu ņemšana. Latvija pazīstamā meldijā ņaudēja “cik daudz paveicis Blatera kungs” un Krievijas draugam pāri vis nedarīja.
Zeps jau bija pateicis hop, bet, tavu nelaimi, apsēdās garām krēslam! Atkāpās no posteņa, jo futbola sabiedrība esot sašķelta! Bet kas zina, pie kurām durvīm jau klauvējas soģi, un Zepam vairs nav iešana pa mīkstu, cirptu zālienu, bet pa karstām oglēm.
Man tā infrastruktūra likās aizdomīga, kopš astoņkājis Pauls bez iesēkšanās uzminēja spēļu rezultātus. Sakiet, kā viens stulbs galvkājis var zināt, ka Vācija uzvarēs Brazīliju!
