Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Apsmej «Latvijas veiksmes stāstu» (1)

izsmej_42

Pulicera balvas ieguvējs, animators Marks Fiore izveidojis īsu multfilmu, kurā ironiski aplūkots “Latvijas veiksmes stāsts”, ar to kritizējot Latvijas veiktos taupības pasākumus. Pēdējā laikā dažādu ideoloģisko atzaru ārzemju eksperti analizē Latvijas pieredzi ar taupības pasākumiem.


Multfilmā tiek jautāts, kāpēc politiķi un eksperti min Latviju kā veiksmes stāstu ekonomisko problēmu risināšanai. Tā tiek attēlota bietes saciršana gabaliņos, simbolizējot taupības pasākumus. Tiek norādīts, ka bezdarbs esot mazinājies, jo darbspējīgie cilvēki pametuši valsti, bet izaugsmes rādītāji ir labi, tikai salīdzinot ar iepriekš piedzīvotā smagā kritiena rādītājiem. Latvijas iedzīvotāji multfilmā attēloti kā pelēki un izbadējušies cilvēki, kuri iesprostoti mucās. Arī filmas stāstītājas tonis ir ironiski izsmejošs. Pēdējā laikā bieži pasaules ietekmīgākajos laikrakstos tiek aplūkots veids, kā Latvija izgājusi no krīzes. Viens no asākajiem Latvijas modeļa kritiķiem ir ekonomists un respektablā laikraksta “New York Times” apskatnieks Pols Krugmans, viņam nesen interneta sociālajos tīklos pat sanāca “saķeršanās” ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.

Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pēdējā gada laikā bieži piedalījies dažādos forumos un stāstījis Latvijas stāstu, bet pasaules ekonomikas eksperti uz Latviju lūkojas kā uz piemēru, taču jāatceras, ka ekonomikas tāpat kā politikas pasaulē pastāv dažādi ideoloģiskie atzari. Latvijas ekonomiskie jautājumi pasaules mediju uzmanības lokā nokļuvuši, pateicoties nesenajai Starptautiskā valūtas fonda vadītājas Kristīnas Lagārdas vizītei un Latvijai veltītajām uzslavām. “Krugmans naudu pelna ar blogošanu, viņš pārstāv keinsisma ekonomiku (neatbalsta lielus taupības pasākumus. – Ģ.V.), bet tie, kas bija par iekšējo devalvāciju Latvijā, ir liberāli noskaņoti,” teic ekonomists un eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Viņš pieļauj, ka Igaunijas prezidents, būdams aktīvs sociālo tīklu lietotājs, nolēmis dot pretsparu.

 

Tikmēr “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka P. Krugmana uzskatus var raksturot “kā relatīvi kreisus”, un piekrīt apgalvojumam, ka Latvija kā piemērs trāpījusies pa vidu globālām domstarpībām starp ekonomistiem un arī politiķiem Briselē.

 

Nesen Latvijas stāstu kritizēja arī kreisi noskaņotais britu laikraksts “Guardian”, atsaucoties uz bezdarba un IKP krituma rādītājiem. Savukārt ietekmīgais vācu laikraksts “Süddeutche Zeitung” šonedēļ intervēja V. Dombrovski, kurš intervijā deva uzziņas cienīgu pārskatu, kā Latvijai klājies ekonomiski grūtos laikos un kādus pasākumus tā piemērojusi. Intervija bija ieturēta neitrālā stilā.

“Politiskajās cīņās vajadzīgi vienkāršoti stāstiņi,” teic P. Strautiņš. Viņš gan uzskata, ka P. Krugmanam attiecībā uz kritiku par Latviju un iekšējās devalvācijas kursu nevar piekrist, taču globālo ekonomisko procesu analīzi gan var ņemt vērā. “Es neuzskatu Latviju par galīgu neveiksmi. Mēs ar savu ceļu esam kaut ko panākuši, taču attiecināt to uz citām valstīm nebūtu prāta darbs,” teica P. Strautiņš, piebilstot, ka arī K. Lagārda uzsvērusi katras valsts īpašo stāvokli. Arī R. Zīle apšauba Latvijas modeļa piemērošanas iespējas attiecībā uz Grieķiju un Spāniju. Viņš atgādina, ka Latvijā pastāv liels Skandināvijas naudas īpatsvars, taču Grieķijā un Spānijā lietas ir vairāk savijušās – tur naudu pārvalda Vācijas un Francijas izcelsmes pensiju fondi. Arī R. Zīle savos izteikumos ir mērens – viņš atgādina, ka lielā mērā Latvijas ceļu un tā izvēli noteikuši notikumi 2008. gadā, kad bijusi “Parex bankas” krīze, kā arī lielu lomu spēlējis līdz tam notikušais nekustamo īpašumu bums.

 

“Varēja izvēlēties devalvāciju, taču tad viss būtu citādi. Tas ietekmētu notikumus arī kaimiņos – Igaunija nespētu vēl ieviest eiro.”

 

Nākamos trīs gadus pēc 2008. gada un iekšējo devalvāciju R. Zīle nevar nosaukt par galēju neveiksmi, bet jautā, vai ar to vajag lepoties? “Vai to vajag popularizēt citiem? Ja no tā var gūt labumu jaunā ES daudzgadu budžeta un eiro ieviešanas perspektīvā, tad par to var runāt. Tomēr jāatceras, ka Latvijas IKP pašlaik ir tāds pats kā iestāšanās brīdī ES, no Latvijas ir aizbraucis daudz jaunu cilvēku. Ārzemnieki izvēlas Latvijā pirkt nekustamos īpašumus, tātad notiek balstīšanās uz nekustamo īpašumu būvēšanu. Tas nenozīmē, ka esam būtiski strukturāli uzlabojušies,” sacīja R. Zīle. Tikmēr P. Strautiņš aicina palūkoties uz Latvijas ilgtspējīgo potenciālu, jo pašlaik Latvijas eksporta rādītāji ir virs pirmskrīzes līmeņa.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kur var redzēt?

Draugiem Facebook Twitter Google+