Apspriesti trīs varianti
 0

Kultūras nozares pārstāvji izstrādājuši trīs iespējamos modeļus Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanai nākotnē, informē pie Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas loceklis, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis.

Reklāma
Reklāma

 

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

VKKF finansēšanas modeļu izstrādi līdz 1. jūlijam paredz Kultūras alianses un kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes noslēgtais sadarbības memorands. H. Matulis stāsta, ka divi detalizēti apspriestie modeļi saistīti ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem, bet viens paredz palikt pie pašreizējiem finansēšanas principiem.

“Viens ir speciālais budžets ar atskaitījumiem no akcīzes nodokļa, kas ir līdzīgi kā pašlaik Igaunijā un agrāk bija Latvijā – tas garantē vislielāko politisko un finansi-ālo neatkarību. Otrs modelis ir vēl arvien atskaitījumi no akcīzes nodokļiem, taču nevis kā speciālais budžets, bet kā aprēķins valsts budžeta ietvaros – tas ir līdzīgs modelis, kāds pašlaik pastāv Lietuvā. Un trešais modelis ir tas, kas pašreiz ir Latvijā, kur Kultūrkapitāla fonda budžets ir viena no Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammām, un to, cik tas ir liels, nosaka deputāti, Ministru kabinets, kultūras ministrs pēc savas saprašanas,” raksturoja Matulis. Citi iespējamie varianti, piemēram, ka VKKF budžetu veidotu konkrēts procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem vai kapitālsabiedrību peļņas, detalizēti nav apskatīti. “Šiem visiem modeļiem mums nav ne aprēķinu, ne ilgtspējas prognozējamības,” paskaidroja Kultūras alianses (KA) pārstāvis. Ilgtermiņā par vislabāko variantu KA uzskata speciāla budžeta veidošanu, taču īstermiņā ir gatava arī kompromisiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tā kā ir ziņas no valdības, ka īstermiņā tas ir tikpat kā bezcerīgi, tad ir variants meklēt kompromisa modeli, ka notiek vienošanās, kāds varētu būt Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugums, un atgriešanās pie speciālā budžeta varētu būt vēlāk,” pastāstīja Matulis. Viņš uzskata, ka apņemšanās palielināt VKKF finansējumu koalīcijas partijām būtu jāparaksta publiski, “jo mēs zinām, cik ilgi mēdz turēties solījumi”.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.