Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
29. jūlijs, 2014
Drukāt

Apstiprina jaunās valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes “Radošā Latvija”

Foto - Toms Norde, Valsts kancelejaFoto - Toms Norde, Valsts kanceleja

Valdība 29. jūlijā atbalstījusi Kultūras ministrijas iesniegtās kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam “Radošā Latvija”. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas mērķus un prioritātes un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu, informē Valsts kancelejā.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apliecināt kultūras vērtību un definēt rīcības virzienus kultūras daudzveidīgai un ilgtspējīgai attīstībai, kas, veicinot valsts izaugsmi un konkurētspēju, veido augstāku dzīves kvalitāti ikvienam, saglabājot un attīstot Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi izmaiņas līdzšinējā plānošanas procesā un devusi jaunu, pieredzē balstītu izpratni par valsts izaugsmes virzītājspēkiem un avotiem.

Jauna kultūrpolitikas dokumenta izstrādes nepieciešamību noteikusi arī vienotas integrētas pieejas ieviešana valsts un Eiropas Savienības politikas un budžeta plānošanā, uzsver dokumenta autori.

Pamatnostādnes izstrādājusi Kultūras ministrijas izveidota darba grupa. Metodoloģiski to saturs ir veidots, izmantojot gan lejupvērsto (top-down), gan augšupvērsto (bottom–up) pieeju politikas plānošanas vadībai: no vienas puses, integrēti hierarhiski augstākstāvošos – nacionāla līmeņa – dokumentos noteiktie politikas, mērķi un uzdevumi, no otras, – ņemtas vērā prioritātes, kas formulētas kultūras nozaru un starpnozaru attīstības stratēģijās, kuras sadarbībā ar Kultūras ministrijas nozaru padomēm izstrādātas līdztekus dokumenta “Radošā Latvija” veidošanas procesam.

Nozaru stratēģijas kalpos kā resurss pamatnostādņu īstenošanas detalizētai plānošanai visā to darbības periodā. Inovatīvs faktors pamatnostādņu sagatavošanā ir kultūras nevalstiskā sektora – Kultūras alianses – aktīva līdzdalība dokumenta izstrādes procesā.

Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums plānots, prognozējot optimistisku valsts ekonomikas attīstību, tādēļ to faktiskā īstenošana var nenotikt plānotajā apmērā, bet gan atbilstoši valsts budžeta iespējām tikt nodrošināta kārtējam gadam piešķirtā finansējuma ietvaros.

Pamatnostādņu virsmērķis ir veidot Latviju par zemi ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam.

Pamatnostādnēs ir definētas četras prioritātes (stratēģiskie mērķi) politikas mērķa sasniegšanai – kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos; radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība; konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas; kā arī radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, starptautiskais finansējums, tostarp ES struktūrfondi, Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments, kā arī privātais kapitāls, kas piesaistāms, veiksmīgi attīstot publiskās un privātās partnerattiecības, kā arī citus risinājumus privātā kapitāla piesaistei. Pamatnostādnēs noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, tostarp citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējums.

Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam kultūrpolitikas īstenošanai ir iezīmēti 304,55 miljoni eiro. Šā gada valsts budžeta izdevumi pamatnostādņu īstenošanai ir 127,67 miljoni eiro, bet likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam” atbalstītas jaunās politikas iniciatīvas 2015.gadam 20,5 miljonu eiro apmērā un 2016.gadam – 23,26 miljonu eiro apmērā.

Uzklausot Straujumas iebildumus, 2015.gadam prasītais finansējums varētu tikt plānots 2016.gadā, norādīja KM valsts sekretāra vietas izpildītājs Uldis Lielpēters. Melbārde vēlāk skaidroja, ka tas varētu apgrūtināt, piemēram, piecu pilnmetrāžas filmu tapšanu līdz Latvijas simtgades svinībām 2018.gadā. Viņa gan skaidroja, ka 20,5 miljonu eiro finansējums kultūras nozarei jau ir paredzēts vidēja termiņa budžeta plānos 2015.gadam – galīgais lēmums šajā lietā būs jāpieņem 12.Saeimā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+