Apstiprina PPP iepirkuma procedūras sākšanu Rīga-Ķekava ātrgaitas ceļa izbūvei 0
Valdība sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm atbalstīja publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkuma procedūras sākšanu Rīga-Ķekava ātrgaitas ceļa projekta īstenošanai, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Viņa norādīja, ka līdzekļus attiecīgajam projektam paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.
Valdības rīkojuma projekts paredz, ka publiskā partnera pārstāvis būs Satiksmes ministrija (SM), kas veiks publisko iepirkumu un slēgs partnerības iepirkuma līgumu ar privāto partneri. SM būs tiesīga savas publiskā partnera pārstāvja tiesības un pienākumus deleģēt valsts autoceļu pārvaldītājam “Latvijas Valsts ceļi”.
Partnerības iepirkuma līguma termiņš plānots 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, kas ietver projektēšanas un būvniecības darbiem – trīs gadus, bet apsaimniekošanai – 20 gadus.
Projekta īstenošanas ietvaros SM plāno iegādāties nepieciešamo zemi par kopējo summu 13,8 miljoni eiro. Tāpat ministrijai piešķirts papildu finansējums administratīvo izmaksu segšanai partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai par kopējo summu 726 000 eiro.
Projekta īstenošanai plānoto partnerības iepirkuma līguma līgumcenu plānots noteikt 159 666 240 eiro apmērā bez pievienotā vērtības nodokļa.
Savukārt Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” konsultante Anrida Stāmere pavēstīja, ka partija neatbalsta attiecīgo valdības lēmumu, jo projektā valstij nāksies maksāt 12 miljonus eiro par vienu ceļa kilometru. “Brīdī, kad valstī diskutē par budžeta efektīvu izlietojumu un sabiedrībā ir zināms Latvijas ceļu katastrofālais stāvoklis, valdībai ir jāizvirza prioritātes šīs problēmas risināšanai, mūsuprāt, vispirms novirzot līdzekļus ceļu remontam. Pēdējo 18 gadu laikā 62% no Latvijas esošajiem autoceļiem nav remontēti. Ikgadējie tautsaimniecības zaudējumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, braucot pa šādiem ceļiem, veido 844 miljonus eiro,” sacīja Stāmere.
Viņa uzsvēra, ka, pēc “Latvijas valsts ceļu” sniegtās informācijas, 2014.gada viena kilometra ceļa daļējas rekonstrukcijas izmaksas ir aptuveni 222 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa gadījumos, kad ceļa sega ir novecojusi, taču bez strukturālām bojājuma pazīmēm, tādējādi par plānotajiem 160 miljoniem eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli un citas izmaksas, varētu veikt 720 kilometru gara ceļu seguma daļēju rekonstrukciju.
“”No sirds Latvijai” aicina nepieļaut valsts līdzekļu izšķērdēšanu projektam, kurš nerisina katastrofālo situāciju uz Latvijas ceļiem,” sacīja Stāmere.
SM iepriekš informēja, ka projekta mērķis ir Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 14 kilometru (km) garumā izbūvēt par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu.
SM norādīja, ka valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga-Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnu diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā, un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.
“Ņemot vērā, ka valsts budžeta finansējums jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekams, ir pieņemts lēmums Ķekavas apvedceļa būvniecībā piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu,” norādīja ministrijā.
Jau vairākus gadus liela problēma ceļu būvniecības jomā ir finansējuma trūkums, un vairāki sektora pārstāvji ieteikuši publikās un privātās partnerību kā veidu, kā risināt šo problēmu.
