Foto – Evija Trifanova/LETA

Apsūdzētais: Vienmēr mirst labākie, bet nelieši dzīvo 23

Sergejs Smoļenkovs, 51 gadu vecais inženieris, pirms pieciem gadiem, 2012. gada 30. decembrī pulksten 13.58, pie raksta portālā “ves.lv” pierakstīja komentāru krievu valodā: “Horošij latiš – mjortvij latiš!” (“Labs latvietis – miris latvietis!”). Jau pēc stundas un divdesmit minūtēm, pulksten 15.18, portāla administrators šo komentāru dzēsa, taču to jau bija izlasījis kāds cits lasītājs, kas par minēto faktu uzrakstīja ziņojumu policijai. Kaut arī Smoļenkovs bija parakstījies ar segvārdu, policija viņu atrada pēc datora IP adreses un ierosināja kriminālprocesu par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2016. gada 17. martā piesprieda Smoļenkovam divu gadu cietumsodu nosacīti. Bet izrādījās, ka nebija ievērota kāda formāla procesuālā darbība, tāpēc rajona tiesa šo lietu skatīja no jauna un pagājušā gada 11. maijā sodu mīkstināja (arī sakarā ar ilgo tiesvedību) līdz sešiem mēnešiem cietumsoda nosacīti. Smoļenkovs šo lietu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas šonedēļ pirmās instances spriedumu atstāja spēkā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kas tad tik ļoti satrauca Smoļenkovu? Rakstā portālā “ves.lv” bija citēta un atstāstīta Saeimas deputāte Vineta Poriņa (“Visu Latvijai”/TB/LNNK), kura bija sašutusi par ekspremjera Māra Gaiļa teikto, ka visiem latviešiem jāzina krievu valoda, ka ar krievu medijiem latviešu politiķi runā krieviski, ka nevajadzētu pieļaut krievu valodas ietekmi uz pamatnāciju.

Tiesā Smoļenkovs stāstīja, ka komentāru rakstījis, bet nav gribējis nosūtīt, gluži otrādi – vēlējies to izdzēst, taču sajaucis datora pogas, kas atrodas līdzās. Kad sapratis, ko izdarījis, pēc 10 – 20 minūtēm esot vēlējies portālā komentāru izdzēst vai arī to paskaidrot. Taču redzējis, ka viņa komentārs ir jau pazudis, un licies mierā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Prokurore Kristīne Petrovska lūdza apsūdzētajam pateikt, kā tad viņš būtu uzrakstīto paskaidrojis, ja komentārs būtu palicis portālā.

“Vienmēr mirst labākie, arī jauni, bet nelieši dzīvo. Man ir daudz piemēru no draugu loka, tostarp latviešu, kas agri miruši, kaut gan bijuši lieliski cilvēki. Piemēram, Rainis taču bija labs cilvēks, to neviens nenoliegs, taču viņš ir miris. Die’s pasarg, es neaicināju ne uz kādu naida kurināšanu! Mana izglītība – augstākā – neļāva uzrakstīt šo frāzi tādā kontekstā, kādā man to inkriminē. Es zinu, kā var atrast datoru, no kura sūta komentārus. Apzināti kaut ko tādu darīt no manas puses būtu idiotisma kalngals,” atbildēja Smoļenkovs.

Apsūdzētais kritizēja valodas ekspertes Ilonas Kronbergas vērtējumu viņa komentāram, kas turklāt, pārtulkots latviešu valodā, viņaprāt, mainot kontekstu. Ekspertes viedoklis esot subjektīvs.

Nesaka taisnību

Prokurore tiesā gan uzreiz uzsvēra, ka Smoļenkova rakstītā frāze ir stilistiski pabeigta, ar izsaukuma zīmi kā teikumu pabeidzošu zīmi. Tā nosūtīta ar segvārdu, kas norāda uz rīcības apzinātību. Apsūdzētais neesot arī nosūtījis nākamo komentāru ar atvainošanos. Turklāt pirmajās liecībās Smoļenkovs nav norādījis, ka komentāru nosūtījis nejauši, – šī versija parādījusies tikai vēlāk. Tāpat viņš nesakot taisnību par to, kad komentārs izdzēsts: nevis pēc 10 – 20 minūtēm, bet gan pēc stundas un divdesmit minūtēm.

“Jāņem vērā, ka Smoļenkovs komentāru izteicis pie jūtīga raksta, paužot atbalstu vardarbības aktiem un latviešu tautības cilvēku nonāvēšanai, ar ko pilnīgi pietiek, lai viņu sauktu pie atbildības. Viņa darbībām nav nekāda attaisnojuma,” sacīja prokurore un lūdza tiesu atstāt spēkā pirmās instances spriedumu.

Smoļenkova advokāte Vita Tanasi teica, ka komentārs pats par sevi nevarot būt pamats apsūdzībai – tikai komplektā ar motīvu un mērķtiecīgu darbību. Advokāte ticot, ka viņas klients komentāru nosūtījis netīši, viņš nekad iepriekš nav bijis naidīgi noskaņots pret cittautiešiem, tajā skaitā latviešiem, ukraiņiem, baltkrieviem, kādi esot viņa draugu lokā. Ja Smoļenkovs patiešām būtu gribējis izraisīt naidu starp cittautiešiem, viņš būtu rakstījis vairākus komentārus, sacīja advokāte, kas lūdza savu klientu pilnībā attaisnot.

Reklāma
Reklāma

Tiesa spriedumu nemaina

Pēdējā vārdā Smoļenkovs atļāvās apšaubīt prokurores K. Petrovskas domāšanas spējas, par ko saņēma tiesneses Smaidas Gļazeres aizrādījumu. Apsūdzētais uzskatīja, ka par izdarīto būtu pelnījis aizrādījumu un kriminālprocess būtu piemērojams tikai pēc atkārtota tāda gadījuma. Smoļenkovs izteica cerību, ka dzīvojot tiesiskā valstī un attiecīgs būšot arī spriedums.

Tomēr Rīgas apgabaltiesa lēma atstāt spēkā sešu mēnešu cietumsodu nosacīti. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Smoļenkovu neglāba arī sadabūtais psihologa slēdziens, ka viņam nepiemītot īpašības, kas raksturīgas cilvēkiem, kas kurina rasu naidu vai naidu pret cittautiešiem. Bet, starp citu, psihologa atzinumā ir arī piebilde, ka šīs īpašības, piemēram, cinisms, drūmums, agresivitāte, tendences uz noziedzību, aizspriedumainība, neesot obligāti piemītošas cilvēkam, kas kurina naidu starp tautām.

Komentāri atkārtojas

Jāpiebilst, ka par naidīgiem komentāriem ar līdzīgu frāzi pirms desmit gadiem sodīta arī cita interneta komentētāja. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2008. gada janvārī apsūdzētajai Viktorijai M. par rupju un nacionālo naidu kurinošu komentāru ievietošanu internetā piemērots sods – 120 stundas piespiedu darba. Komentētāja savu vainu bija atzinusi, tāpēc apsūdzētā un prokurore Ieva Garanča panāca vienošanos par sodu, kuru apstiprināja Rīgas apgabaltiesa. Prokurore žurnālistiem toreiz atzina, ka tas bijis pirmais gadījums, kad par šādu nodarījumu tiek piespriests piespiedu darbs. Citos gadījumos apsūdzētais ticis attaisnots vai arī piespriests naudas sods. “Šajā gadījumā naudas sodu piespriest apsūdzētajai nevarēja, jo viņa ir bezdarbniece, un sods ar brīvības atņemšanu būtu pārāk bargs, kādu šajā lietā varētu piespriest,” teica prokurore.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, Viktorija M. 2007. gada 16. martā portālā “Delfi” pievienojusi trīs komentārus rakstam “Leģionāri nodevuši stafeti”, paužot savu viedokli kategoriskā formā, izmantojot rupjus vārdus un krievu valodas nenormatīvo leksiku. Viņa portālā ievietojusi tādus komentārus: “Mildu uzspridzināt! Bet latviešus visus apšaut un uz Sibīriju! Vienmēr spļāvu un spļaušu uz viņu [Brīvības pieminekli]. Starp latviešiem nav krietnu cilvēku, visi latvieši ir nacionālisti; visi latvieši ir draņķi; labs latvietis ir beigts latvietis, bet pārējie ir sūda bērni; latviešiem ir jādeg ellē.” Uzrakstot un publicējot internetā trīs līdzīga satura komentārus, sieviete veikusi sistemātiskas darbības, kas varētu būt vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešiem un citu tautu pārstāvjiem. Juridiski šādas darbības nav vērtējamas kā vārda un uzskatu brīvības paušana, teikts apsūdzībā. Toreiz tiesas pieaicinātais eksperts pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka beidzot policija un prokuratūra ir apzinājusies nacionālā naida kurināšanas nozīmi. Arī agrāk šādu gadījumu nav bijis mazums, tomēr tie parasti tikuši attaisnoti ar vārda brīvības principu, nemaz nenonākot līdz tiesai.

Dati liecina, ka no 2007. līdz 2015. gadam Latvijā par nacionālā un rasu naida izraisīšanu sākti kopumā 111 kriminālprocesi.

Krimināllikuma 78. pants. Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana

1) Par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

2) Par tādu pašu darbību, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.