Visticamāk, ka Munkevics un viņa atbalstītājs Pīrants tiks cauri sveikā 1
Bijušajam Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam pagaidām par 7114 eiro (5000 latu) kukuļdošanu, lai neuzticības balsojumā saglabātu savu amata vietu, nebūs jāpavada četri gadi cietumā. Arī viņa manta netiks konfiscēta, jo Jūrmalas pilsētas tiesai lietu jāsāk skatīt no jauna.
Tā saīsinātajā spriedumā (pilns sprieduma teksts būs pieejams 3. oktobrī) nolēmusi Rīgas apgabaltiesa, izskatot apelācijas protestu. No trīs gadu cietumsoda un mantas konfiskācijas, pateicoties tam, ka tiesneses pārkāpušas Kriminālprocesa likumu, paglābies arī kādreizējais pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants, kurš arī apsūdzēts kukuļdošanā, lai palīdzētu Munkevicam palikt amatā.
Tikai sprieduma rakstīšana, nekas cits!
Kad lieta nokļuva apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā, apsūdzēto advokāti tiesai atklāja, ka divas no trim tiesnesēm – Ilze Freimane un Solvita Glaudāne – gatavojot spriedumu, esot pārkāpušas tiesas apspriedes noslēpumu, jo tajā nedēļā, kad viņām bija jākoncentrējas tikai un vienīgi uz sprieduma rakstīšanu, tiesneses strādājušas ar civillietām. To apliecināja gan Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha, gan arī Munkevica advokāte Alla Ignatjeva.
Kriminālprocesa likums noteic, ka pēc tam, kad tiesas procesi ir beigušies un tiesneši dodas gatavot spriedumu, tad šajā laikā viņiem jākoncentrējas tikai uz konkrēto lietu – citu lietu izskatīšana nav pieļaujama. Tiesa var pārtraukt apspriedi, lai atpūstos, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Pārtraukuma laikā tiesnesim aizliegts vākt ziņas par iztirzājamo lietu, izpaust apspriedes laikā izteiktos viedokļus, kā arī pieņemto noslēpumu saturu. Apspriežu istabā, kur atrodas tikai tiesas sastāvs, kas iztiesā lietu, tiek izlemts, vai noticis apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgais nodarījums, vai apsūdzētais ir vainīgs un sodāms, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina apsūdzētā atbildību, kāds pamatsoda veids un mērs būtu piemērojams utt.
Precedents Latgalē
Spriedums Munkevica un Pīranta lietā Jūrmalas pilsētas tiesas apspriežu istabā tika rakstīts no 15. līdz 23. janvārim. Tātad šajā laikā tiesneses nedrīkstēja veikt nekādus citus darbus. Taču abu apsūdzēto advokāti ievēroja, ka tiesu kalendārā pieminētās tiesneses sprieduma rakstīšanas laikā nodarbojas arī ar citu lietu izskatīšanu. Advokāti, iepazīstoties ar tiesu lietu kalendāru, par to informējuši Rīgas apgabaltiesu, un tas bijis iemesls, lai atliktu lietas izskatīšanu un krimināllietu nosūtītu atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
Šī nav pirmā lieta, kur pārkāpts Kriminālprocesa likuma pants par tiesas apspriedes noslēpumu. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2008. gadā, izskatot rakstveida procesā divu apsūdzēto kasācijas sūdzības par Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu, atzina, ka ir jāatceļ apelācijas instances tiesas lēmums, pirmās instances tiesas spriedums un lieta jānosūta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai citā sastāvā. Lieta labvēlīgi skāra divas personas, kas bija apsūdzētas par laupīšanu, izmantojot vardarbīgas metodes, un notiesātas uz daudziem gadiem ar mantas konfiskāciju. Viens no apsūdzētajiem bija tik vērīgs, ka kasācijas sūdzībā norādījis, ka viens no pirmās instances tiesas tiesnešiem tajā dienā, kad rakstīts saīsinātais spriedums un bijis jāievēro tiesas apspriedes noslēpums, esot izskatījis civillietu, kas liecinot, ka viņam jau iepriekš bija izveidojies viedoklis pieminētajā krimināllietā un nekāda apspriešanās ar lietā iesaistītajiem tiesnešiem nav bijusi vajadzīga.
Ko darīt, ja spriedums gatavs agrāk?
Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas vadītājs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins sacīja, ka šis 2008. gada Senāta lēmums ir iekļauts Augstākās tiesas veidotajā judikatūras datubāzē, jo tam ir nozīme tiesu prakses uzlabošanā un to vajadzētu ņemt vērā visām tiesām. Bet tajā pašā laikā Judins atzina, ka par likuma pantu, kas attiecas uz tiesas apspriedes noslēpumu, var diskutēt, jo laiks, ko tiesa rezervējusi sprieduma rakstīšanai, var izrādīties īsāks – darbs ir paveikts, bet likums liedz izskatīt citas lietas. Ja lietu iztiesā viens tiesnesis, tad viņam likumā norādītajā apspriežu istabā nav ar ko apspriesties, bet likumā ir norādīti tiesas apspriedē izlemjamie jautājumi. Judins pastāstīja, ka Tieslietu padome aizvadītajā pirmdienā rīkotajā sēdē esot pievērsusi uzmanību šiem jautājumiem.
Savukārt Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa Kriminālprocesa likuma pilnveidošanai. Tieslietu ministra padomniece Līga Ādamsone pastāstīja, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns ir iesniedzis svaigus priekšlikumus likuma grozījumiem, kas tuvākajā laikā tikšot apspriesti.
Tiesneses pagaidām saudzē
Jūrmalas pilsētas tiesā noskaidroju, ka pret Munkevica lietu skatījušajām tiesnesēm Freimani un Glaudāni, kuras pārkāpušas likumu, pagaidām nav sākta disciplinārlieta, arī paskaidrojumi no tiesas vadības puses nav prasīti. Savukārt Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Auniņa informēja, ka ministrija veiks pārbaudi tikai pēc tam, kad būs pieejams pilns Rīgas apgabaltiesas lēmums par Jūrmalas pilsētas tiesas sprieduma atcelšanu un arī blakus lēmums.
Tiesa Munkevica un Pīranta lietu skatīja četrus gadus ar lieliem pārtraukumiem. Ja lietu sāks no gala, tad, kā prognozē Judins, to varētu pabeigt, agrākais, 2016. gadā. Pēc tam, visticamāk, sekos lietas izskatīšana apelācijas un kasācijas instancēs un nav izslēgts, ka ilgā procesa dēļ tā nokļūs Eiropas Cilvēktiesību tiesā. “Lieta nav sarežģīta, un to bija iespējams izskatīt daudz ātrāk, ja vien būtu vēlēšanās. Atkārtotais tiesas process var beigties ar to, ka abas kukuļdošanā apsūdzētās personas, visticamāk, tiks cauri ar nenozīmīgiem sodiem,” secināja Judins.
