Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. februāris, 2012
Drukāt

Apsver Grieķijas bankrota iespēju

atenas_afp_16

Pēc vairāku nedēļu ilgiem pūliņiem eirozonas finanšu ministri cer šodien vienoties par otro palīdzības programmu Grieķijai, kuras apmēri būs 130 miljardi eiro. Apmaiņā pret naudu starptautiskie aizdevēji uzstāj, lai grieķi īsteno vērienīgus budžeta samazinājumus, kuru kopējam apmēram jāsasniedz 3,3 miljardus eiro.

 

Kaut Atēnas sola tos ieviest, daudzviet Eiropā valda bažas, vai grieķu amatpersonas būs spējīgas to paveikt. Tāpēc Vācijas Finanšu ministrija jau sākusi izstrādāt plānu, kā Grieķijai pamest eirozonu, ziņo britu laikraksts “The Daily Telegraph”.

 

Šoible netic Grieķijai

“Vācijas Finanšu ministrija ļoti aktīvi uzstāj, lai Grieķija pasludinātu maksātnespēju,” informē laikraksts. Tas norāda, ka valsts budžetā ir nepieciešami tik plaši samazinājumi, ka Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible netic Atēnu spējām tos īstenot. Turklāt sarunās ar Eiropas Komisijas, Eiropas centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem viņš esot vienojies, ka Grieķiju varētu neizdoties glābt pat tad, ja tā izpildītu visus solījumus saistībā ar bargajiem taupības pasākumiem, kas paredz darba vietu likvidēšanu valsts iestādēs, minimālās algas samazinājumu par 22 procentiem, pensiju apcirpšanu, vērienīgus samazinājumus veselības un aizsardzības nozarēs, kā arī virkni citu pasākumu.

 

Taupības pasākumu mērķis ir samazināt Grieķijas milzīgo parādu, kura apjoms pērn sasniedza 160 procentus no iekšzemes kopprodukta. Eirozonas finanšu ministri grib, lai līdz 2020. gadam tas būtu ap 120 procentiem. Taču, visticamākais, ar izsludinātajiem taupības pasākumiem nebūs līdzēts šā mērķa sasniegšanai, ziņo biznesa interneta vietne Bloomberg.com.

 

“Viņš [Šoible] domā, ka grieķi nespēs izdarīt to, ko no viņiem prasa. Un, pat ja brīnumainā kārtā viņi solījumus izpilda, Šoible un citas amatpersonas ir pārliecinātas, ka nevilks Grieķiju ārā no bedres,” intervijā “DT” sacīja kāds sarunām pietuvināts cilvēks, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu. “Tā vietā tiek apspriesta ideja par Grieķijas bankrotu. Tāpat grieķu valdībai vajadzētu sākt sarunas ar privātajiem kreditoriem [galvenokārt bankām un apdrošināšanas kompānijām] par vēl lielākas aizdevuma daļas norakstīšanu.” Līdz šim Grieķijas amatpersonas prasījušas aizdevējiem, lai tie noraksta 100 miljardu eiro lielus parādus.

 

Cer uz labām beigām

Tikmēr Grieķijā pirms šodien gaidāmās eirozonas finanšu ministru sanāksmes valda drūms noskaņojums, informē ārvalstu ziņu aģentūras. “Grieķu tauta ir darījusi visu, ko var, un mēs esam apņēmības pilni pildīt savus solījumus,” paziņojis Grieķijas sabiedriskās kārtības ministrs Kristoss Paputsis. Vakar Atēnu ielās atkal soļoja protestētāji, kuri iebilst starptautisko aizdevēju pieprasītajiem milzīgajiem samazinājumiem. Grieķijas konservatīvais laikraksts “Kahimerini” aicina: “Samierināmies, Grieķijas valsts ir bankrotējusi.”

 

Tas norāda, ka Grieķija vairs nespēj pienācīgi aprūpēt savu milzīgo kultūras mantojumu. “Ja valsts finanšu vai citu iemeslu dēļ nespēj nosargāt savu vareno kulturālo mantojumu, tai jāmeklē citi varianti,” spriež grieķu avīze.

 

Biznesa portāls Bloomberg.com gan raksta, ka Grieķijas valdība, veicot papildus 325 miljonu eiro vērtos samazinājumus valsts budžetā, jūtas pārliecināta par aizdevuma otras daļas saņemšanu. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele, par spīti Šoibles pesimismam, negribot pieļaut pilnīgu Grieķijas finanšu sabrukumu. “Viņa baidās, ka Grieķijas sabrukums radītu trauksmes vilni, kas sev līdzi parautu arī Spāniju un Itāliju. Tas pēdīgi iznīcinātu visu monetāro apvienību,” avīzei “DT” stāstījusi kāda Vācijas amatpersona. Tāpēc eirozona tomēr cer, ka šodienas sanāksmē vairāku nedēļu ilgie centieni vienoties par aizdevuma programmas otru daļu beigsies ar labām ziņām Grieķijai šis aizdevums – 14,5 miljardi eiro – ir nepieciešams līdz 20. martam, lai izbēgtu no maksātnespējas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+