Foto – LETA

Apsver iespēju maksāt Latvijas medniekiem par mežacūku medīšanu 3

Notiek sarunas par iespēju finansiāli atbalstīt Latvijas medniekus, lai veicinātu mežacūku populācijas samazināšanu, šodien preses konferencē teica Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Tiek apsvērta iespēja medniekiem par vienu nošautu mežacūku maksāt 35 eiro.

Kā skaidroja Balodis, nepieciešams panākt, lai mednieki izmanto visas tiem izsniegtās mežacūku medību licences. Pašlaik tās tiekot izmantotas 60% apmērā. Ja mednieki realizētu visas licences, mežacūku populācija samazinātos vēl papildus par 30 000 dzīvnieku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to kopumā mežacūku populācijas samazināšanai būtu nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Taču par to šobrīd konkrēti lēmumi nav pieņemti, jo vispirms jāpanāk vienošanās par sadarbību ar medniekiem.

Kā uzsvēra Balodis, mežacūku migrācija nerada lielākos riskus Āfrikas cūku mēra izplatībai. 85% risku saistās ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ievešanu no Krievijas un Baltkrievijas, kur ir konstatēta šīs slimības izplatīšanās.

Tādēļ šodien valdības sēdē atkārtoti tiks lemts par finansējuma piešķiršanu Finanšu ministrijai, Zemkopības ministrijai (ZM), kā arī Iekšlietu ministrijai saistībā ar Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem.

Kopumā šiem mērķiem paredzēti nepilni 1,4 miljoni eiro. Saskaņā ar plānoto no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Finanšu ministrijai varētu tikt piešķirti 839 080 eiro, Zemkopības ministrijai – 461 183 eiro, bet Iekšlietu ministrijai 52 686 eiro.

Šie līdzekļi paredzēti, piemēram, muitnieku virsstundu darba apmaksai. Taču tas esot pagaidu risinājums. No 2015.gada šim mērķim būs nepieciešams izveidot papildu amata vietas.

Kā atzina Balodis, šobrīd, papildus veicamajiem pasākumiem – muitas un robežsardzes darbinieku atalgošanai – līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) netiks prasīti. Viņš norādīja, ka jau agrāk, kad Krievijā un Baltkrievijā tika konstatēta šīs slimības izplatīšanās, ES līdzfinansēja daļu pasākumu, piemēram, laboratorisko kontroli, informācijas sniegšanu un dezinfekcijas pasākumus.

Reklāma
Reklāma

Jau pagājušās nedēļas valdības sēdē konceptuāli tika uzklausīts Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvais ziņojums “Par Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu īstenošanu robežkontroles punktos uz Latvijas ārējās robežas”, taču lēmums par finansējuma piešķiršanu – kopumā 1,36 miljoniem eiro – netika pieņemts, pamatojot to ar izmaksu pozīciju atkārtotu pārskatīšanu.

Ziņojums paredzēja, ka FM varētu tikt novirzīti 1 160 511 eiro muitas dienesta kapacitātes stiprināšanai. Minētais finansējums tika pieprasīts 50 muitas uzraugu un ekspertu-kinologu amata vietu izveidei un uzturēšanai Muitas pārvaldē, kā arī īpaši apmācītu dienesta suņu iegādei.

Savukārt 194 787 eiro bija paredzēti kā piešķīrums ZM, lai izveidotu papildu piecas inspektoru amata vietas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Inspektori piedalīsies privātpersonu bagāžas kontrolē pasažieru vilcienos ar Baltkrieviju kontroles punktos “Paternieki” un “Silene”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.