Apsver iespēju noteikt tiesības MK nepiešķirt pilsonību nelojāliem pretendentiem 0
Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti šodien diskutēja par to, vai Pilsonības likumā ir nepieciešams noteikt tiesības Ministru kabinetam (MK) nepiešķirt pilsonību nelojāliem pretendentiem.
Šodien apakškomisijas sēdē tika pieminēts gadījums, kad pilsonība netika piešķirta Jurijam Petropavlovskim, lai gan viņš bija nokārtojis naturalizācijas pārbaudi.
Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) rosināja likumā ierakstīt, ka MK ar politisku lēmumu var atteikt Latvijai nelojālas personas uzņemšanu pilsonībā. Deputāte Ilma Čepāne (V) pauda atbalstu lojalitātes prasības noteikšanai, taču viņa vēlas, lai kaut kāda loma tās izvērtēšanas procesā būtu arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kura pēc Naturalizācijas pārvaldes likvidēšanas pilda tās pienākumus.
Savukārt tautas kalps Boriss Cilevičs (SC) atgādināja, ka Pilsonības likums tika atvērts ar mērķi atcelt dažāda veida ierobežojumus, nevis noteikt jaunus. Viņš norādīja, ka ierēdņiem nevajadzētu uzticēt lojalitātes vērtēšanu, jo pēc pieredzes esot “zināms, kas no tā iznāks”, ņemot vērā, ka lojalitātes jēdziens nav skaidri definēts un ar juridisko normu interpretāciju Latvijā klājas “diezgan slikti”.
Parlamentāriete Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) solīja līdz nākamajai nedēļai sagatavot priekšlikumus likumprojektam nepieciešamajiem formulējumiem par MK tiesībām nelojālu pilsonības pretendentu gadījumā.
Viņa par svarīgu uzskata arī nepieciešamību pievērsties jautājumiem par pilsonības iegūšanas tiesību ierobežošanu cilvēkiem, kuri ir saistīti ar terorismu.
Šis jautājums izriet arī no viena no MK ierosinājumiem Pilsonības likuma 11.panta izmaiņām, ka “nepieciešams noteikt ierobežojumu naturalizēties personām, kas saistītas ar starptautisko terorismu, ekstrēmistiskām organizācijām vai apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību”.
Kā ziņots, savulaik aktuālā krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Petropavlovskis 2003.gadā iesniedza Naturalizācijas pārvaldē (NP) naturalizācijas iesniegumu un sekmīgi nokārtoja naturalizācijas pārbaudi. Pēc dokumentu pārbaudes tika secināts, ka uz viņu neattiecas Pilsonības likumā minētie ierobežojumi, un NP sagatavoja MK rīkojuma projektu par Petropavlovska uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Valdība izskatīja rīkojuma projektu 2004.gada 16.novembra sēdē un nolēma svītrot Petropavlovska vārdu no naturalizējamo personu saraksta.
Petropavlovskis šo MK lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kas secināja, ka apstrīdētais ir politisks lēmums, kuru nevar pārsūdzēt tiesā. Šo secinājumu apstiprināja arī Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts.
Savukārt Petropavlovskis uzskata, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā, neskatoties uz visu naturalizācijas priekšnoteikumu izpildīšanu, ir sods par viņa negatīvo attieksmi pret mazākumtautību izglītības reformu, kura pausta publiski gan presē, gan sapulču un piketu laikā, gan piedaloties krievu skolu aizstāvības štāba darbībā.
