Latvijā
Politika

Apsver iespēju palielināt sociālā nodokļa likmi 16


Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola.
Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola.
Foto LETA

Nodokļu reformu vadības grupā joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, šodien pēc Nodokļu reformu vadības grupas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka darba grupā galvenais jautājums šodien bija saistīts ar veselības aprūpes nozares finansēšanu un panākta konceptuāla vienošanās par papildu finansējuma meklēšanu. “Skatām kontekstā ar sociālajām iemaksām, bet diskusija vēl turpināsies par to, vai sociālais budžets var atļauties iezīmēt 1% esošā sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes vai nepieciešams pielikt kādu procentu klāt,” pauda Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt sociālā nodokļa likmi, taču tādā gadījumā būtu jārod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspējā.
“Vairāki citi jautājumi, ko apspriedām šajā kontekstā, bija, kā lietot finansējumu, kas atvēlēts [veselības] nozares reformai, vai nav nepieciešams no sociālā nodokļa finansēt mūsu cilvēku ārstēšanu ārvalstīs, kas noteikti būtu atbilstošāk. Diskutējām arī par to, ka, efektīvāk kontrolējot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu, veselībā nozarē varētu redzēt ietaupījumu,” klāstīja ministre.

Taujāta, vai spriests arī par samazinātās PVN likmes atcelšanu medikamentiem, Reizniece-Ozola sacīja, ka patlaban nopietnu diskusiju par to nav, vienlaikus uzsverot, ka, nodrošinot labāku PVN kontroli, tas dotu pozitīvu efektu aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Tāpat viņa atzīmēja, ka turpināsies diskusijas par papildu finansējumu veselības nozarei, ņemot vērā, ka svarīgs ir atalgojuma pieaugums, taču tam nevajadzētu izmantot nozares reformai paredzēto finansējumu, kas ir terminēts.

Tāpat šodien spriests par Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” priekšlikumu palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām.

Pēc ministres teiktā, šim priekšlikumam atbalsts ir, taču jārod kompensējoši mehānismi. Pie tā strādās Finanšu ministrijas (FM) un Labklājības ministrijas speciālisti.


Kā ziņots, šodien notika kārtējā Nodokļu reformu vadības grupas sēde, kurā turpinājās diskusijas par nodokļu reformu. Iepriekšējās trijās Nodokļu reformu vadības grupas sēdēs darba grupa tika informēta par FM izstrādātajām iecerēm veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), proti, samazināt IIN likmi no 23% līdz 20%. Nodokļu reformas vadības grupa šim priekšlikumam pauda atbalstu, turpretī pašvaldību pārstāvji to vērtēja atturīgāk.

Tāpat darba grupa informēta par uzņēmumu ienākuma nodokli, veselības aprūpi un sociālo budžetu.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka FM nodokļu reformai piedāvā samazināt IIN līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro – pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā – nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā – 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga būtu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina jautājums par neapliekamo minimumu pensionāriem. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu par 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

PVN likmi nodokļu reformas ietvaros piedāvāts saglabāt 21% apmērā, tomēr plašāk plānots ieviest tā saucamo reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. Tā saucamajiem dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.
Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.

LA.lv