Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. novembris, 2013
Drukāt

Aptauja: 43% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Liepiņa darbs LNO valdē uzlabos operas darbību (4)

Foto - LetaFoto - Leta

43% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka jaunā Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāja Zigmara Liepiņa darbs LNO valdē uzlabos operas darbību, liecina aptauja, ko veikusi pētījumu aģentūra TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes”.

Kā aģentūru LETA informēja TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele, starp šiem iedzīvotājiem 8% uzskata, ka Liepiņa darbs LNO darbību ļoti lielā mērā uzlabos, bet 35% – ka drīzāk uzlabos. Salīdzinoši biežāk starp šādi domājošajiem ir latvieši, lauku teritoriju, Vidzemes un Zemgales iedzīvotāji.

Piektā daļa jeb 20% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Liepiņa darbs operas valdē operas darbību ne uzlabos, ne neuzlabos. Savukārt nepilna desmitā daļa jeb 9% iedzīvotāju pauž viedokli, ka Liepiņa darbs operas valdē operas darbu neuzlabos. No tiem 6% atzīst, ka drīzāk neuzlabos, bet 3% – ka nemaz neuzlabos.

28% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, nepilsoņi.

Toties jauno LNO valdes sastāvu pozitīvi vērtē 41% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. No tiem 6% to uztver ļoti pozitīvi, bet 35% – drīzāk pozitīvi. Salīdzinoši biežāk starp jaunizveidoto LNO valdi pozitīvi vērtējošajiem ir latvieši, lauku teritoriju, Vidzemes un Zemgales iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

Desmitā daļa jeb 11% iedzīvotāju jauno operas valdes sastāvu vērtē negatīvi, starp kuriem 9% to uztver drīzāk negatīvi, bet 2% – ļoti negatīvi. Salīdzinoši biežāk negatīvu viedokli par jaunizveidoto valdi pauž cittautieši, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem.

Gandrīz pusei jeb 48% iedzīvotāju nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Salīdzinoši biežāk konkrēta viedokļa par LNO jaunizveidoto valdi nav cittautiešiem, Rīgas iedzīvotājiem un nepilsoņiem.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes”, laikā no 2013. gada 5. novembra līdz 7.novembrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Jau ziņots, ka novembra sākumā LNO mākslinieciskā vadītāja un valdes priekšsēdētāja amatā stājies komponists un bijušais “Radio SWH” vadītājs Liepiņš. LNO valdē viņa vēl tika iecelta vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore muzikoloģe Daina Markova.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ko tas Liepiņš var uzlabot,taisni nāk smiekli.Lai labāk spēlē savu balalaiku.

  2. Tas nu gan ir blefs. Man neviens neko nav prasījis.

  3. Lai veicas , Zigmār! Atbildēt

    Neparasti pētījumi.
    Kāds(kādi) pametis LNO vadību. Kāds nozīmēts vadīt „bezsaimnieka” Kantori.
    „Latvijas iedzīvotājiem” vajag operu, nevis tās vadītājus, tos vajag Prezidentam, Saeimai, Ministru Prezidentam un Kultūras ministrijai, cilvēkiem, kuriem mēs, Latvijas Tauta, esam deleģējuši valstisku uzdevumu risināšanu.
    Aptaujas rezultātus apkopojot svarīgi cik ir „ pret”, kas nepiekrīt augstāk minēto varas struktūru lēmumam. Patreizējā ziņa norāda, ka 91% iedzīvotāju neiebilst, tātad atbalsta, Varas izvēli, Liepiņa sakarā un 89% pieņem, vai apmierināti ar valdi. Vien neparasti, ka Valdības struktūras neuzskata par vajadzīgu plaši un izsmeļoši, argumentēti pamatot savu izvēli. Tādējādi atstājot „baltos plankumus” lēmuma pamatojumā, kurus momentāli ar „mēsliem, nepatiesību un meliem” aizpilda Valdībai un Latvijas Valstij nelojāli, nedraudzīgi, naidīgi „elementi”(Nav svarīgi- pilsoņi vai ne. Piem. – Bērziņš, Zatlers, Āboltiņa, Ēlerte, Hemanis, Zieda u.c.)
    Visi, kas esam bijuši Barselonas PIKASSO muzejā, esam redzējuši, kā Ģeniāls četrpadsmitgadnieks gleznojis savus Fantastiskos jaunības darbus, bet sešpadsmit gados izgājis „ kopētāja” skolas „kalnus un lejas”, lai ar astoņpadsmit , pat nedaudz ātrāk, izietu pasaules plašumu „studijās” un piedzīvotu tūkstoti gleznotāju mūžu, vienmēr būtu „pasaules kultūras aprites krācēs”, mākslā būtu tūkstošsejains JANUSS, vienmēr jauns, vienmēr neatkārtojams, vienmēr atpazīstams, vienmēr individuāls, vienmēr, līdzīgi kuģu galeona figūrām, soli priekšā mākslas strāvojumiem.
    Komponists un taustiņinstrumentālists Zigmars Liepiņš, dzimis mūziķu ģimenē: Tēvs – operas orķestra vijolnieks, Māte – izstudējusi operdziedātāja. Beidzis Liepājas mūzikas vidusskolu (1971) un LVK (Ilzes Graubiņas klavieru klasi – profesore ir viena no izcilākajām koncertpianistēm , klavieru pedagoģēm 20. gs. nogalē Latvijā un PSRS, 1976). Katrs, kas izlasīs iepriekšējo teikumu sapratīs, ka tā ir ekselentākā muzikālā izglītība, kas bija pieejama. Tātad – koncertpianists (ar visiem augstākajiem klasiķiem Mocartus, Šopēnus un Čaikovskus ieskaitot, tam vajadzīgs pašaizliedzīgs, regulārs darbs, klavierspēle no 4-5 gadu vecuma, daudzas stundas dienā), kamermūziķis, pavadītājs, mūzikas pedagogs. Komponists (ap 300 dziesmu, + skatuves mūzika, + garīgā mūzika utt.). Menedžeris, Producents utt. Viņš visu dzīvi veltījis gatavojoties šim , jaunajam likteņa pavērsienam. Viņa nokļūšana LNO vadībā nebija plānota, bet bija likumsakarīga, sagatavota, iespējama. Vēl nav iemesla Z.L. „pielūgsmei” kā LNO vadītājam, bet, ja negribam kritizēt viņu personīgi, jāsagaida viņa „pirmie darba rezultāti”, lai varam viņu vērtēt kā VADĪTĀJU. Lai zinām, ko nozīmē viņa teiktais, kādi Viņa darbi un to ietekme uz Kultūrvidi, Mākslas Telpu, Jaunrades Domas attīstību Latvijā. Ar cieņu, Liepiņa padarītajam un ticību nākamības veikumam.

    • C’ercher la fames -« Meklējiet sievieti » saka fraņči, apsveicam Mirdza, aiz katra veiksmīga vīrieša, stāv Sieviete. Paldies. Apsveicam. Lai notiek…

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+