Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. novembris, 2013
Drukāt

Aptauja: Eiropā pieņemas spēkā antisemītisms (11)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Demonstrators protesting against the Quds Day rally display a placard reading "Against Islamism, Antisemitism and Racism" in Berlin, Germany on August 3, 2013. Quds Day, initiated by the Iranian government in 1979, takes place every year on the last friday of Ramadan, to express solidarity with the Palestinian people and to oppose Israel's control of Jerusalem. AFP PHOTO / JOHN MACDOUGALL

Eiropā pēdējo gadu laikā spēkā pieņēmies antisemītisms, secināts 8.novembrī publiskotajā Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) aptaujā, kas veikta arī Latvijā.

Aptaujas dati liecina, ka 66% Eiropas ebreju antisemītismu uzskata par “diezgan lielu vai ļoti lielu problēmu” savā mītnes valstī.

76% respondentu norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā situācija šajā jomā pasliktinājusies, jo īpaši akūti antisemītisms jūtams tīmekļa vidē, kur sociālajos medijos un failu apmaiņas vietnēs antisemītisms izplatās ātrāk nekā jebkad iepriekš.

“Kopš reģistrēšanās [sociālajā tīklā] “Facebook” esmu dažos gados pieredzējis vairāk antisemītisku komentāru nekā visas savas dzīves laikā,” izteicies kāds respondents Lielbritānijā. “Tas ir ļoti nomācoši.”

FRA aptauja veikta astoņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – Latvijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā un Zviedrijā. Šajās valstīs dzīvo 90% no Eiropas ebrejiem.

No minētajām valstīm vislielākās antisemītisma izpausmes medijos, politiskajā dzīvē, kā arī atklāts naidīgums pret ebrejiem uz ielas fiksēts Francijā, Beļģijā un Ungārijā.

Ungārija, jo īpaši pēdējā gada laikā, saņēmusi kritiku par vairākkārtējiem antisemītiskiem incidentiem, pret kuriem, pēc kritiķu vērtējuma, valdība nav aktīvi cīnījusies.

Pētījumā secināts, ka pēdējā gada laikā 21% respondentu tikuši fiziski vai verbāli aizskarti par to, ka ir ebreji.

Gandrīz puse respondentu bažījas, ka tuvāko 12 mēnešu laikā viņi varētu tikt sabiedrībā aizskarti vai pazemoti, bet 23% atzīst, ka apzināti izvairās no ebreju iecienītām vietām un svinībām, jo baidās, ka viņu drošība varētu būt apdraudēta.

“Mēs tiekam aicināti pie sinagogu un kopienu centru izejām ātri izklīst (..), ir vajadzīga īpaša drošība, kas, cik man zināms, pie baznīcu vai kapelu, vai tempļu un mošeju izejām nav nepieciešama,” izteikusies kāda apjautātā ebrejiete Francijā.

Ņemot vērā šādas ikdienas grūtības un nedrošības sajūtu, teju trešdaļa respondentu apsvērusi iespēju emigrēt, secināts aptaujā.

Kopumā Eiropā laika posmā no 2012.gada septembra līdz oktobrim apjautāti 5850 respondenti, kas sevi uzskata par ebrejiem. Latvijā apjautāti 154 cilvēki.

Eiropas Ebreju kongress paudis atzinīgu vērtējumu publiskotajam ziņojumam, vienlaikus izsakot bažas par pašreizējo situāciju.

“Faktam, ka ceturtdaļa ebreju baiļu dēļ nevar izpaust to, ka ir ebreji, būtu jākļūst par pavērsiena punktu Eiropas kontinentam un Eiropas Savienībai,” norāda kongresa prezidents Moše Kantors.

Viņaprāt, fakts, ka 82% ebreju nav ziņojuši par diskrimināciju vai pazemojumu, ar ko saskārušies, ir “visnosodāmākais ziņojuma atklājums”.

“Eiropas ebrejiem vienkārši ir maz ticības tiesībsargāšanas, likumdošanas un tiesu procesiem lielās kontinenta daļās,” uzsvēra Kantors, mudinot uzlabot likumus un spert citus soļus iecietības veicināšanai.

Pēc FRA datiem, tikai 13 no 28 ES dalībvalstīm apkopo datus par antisemītiskiem incidentiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. nekas tukšā vietā nerodas.Un- nupat jau desmitiem gadsimtu ilgi,n-tajas valstīs- vēl arvien tie apspiestie nespēj saprast, kur ir tā sāls.Nu- te jau tā izslavētā gudrība robežojas ar muļķību- jeb- vai tas ir pasaules pārvaldes plāna sastāvdaļa.

  2. Problēmas sakne ir tajā, ka žīdi pieprasa pret sevi īpašu attieksmi, taču sūdzās, kad tādu saņem.
    Būtu izturējušies kā visi citi, arī attieksme būtu kā pret visiem pārējiem.

  3. Voltērs esot teicis: “Lai zinātu, kurš pār tevi valda, paskaties, kuru tev nav ļauts kritizēt”.
    Ar to viss ir pateikts. Precīzi.

  4. Nokaitinājuši visus ar savu nebeidzamo muldēšanu un pretenziju izvirzīšanu pret visiem, vienmēr un visur.

    Vīzentala centrs un ASV žīdu lobijs, kas no Latvijas mēģina izspiest tam nepienākošos īpašumus, arī ir izdarījuši ļoti daudz antisemītisma uzkurināšanai Latvijā.

  5. Attēlā redzamais plakāts ir problēmas lustīgs atspoguļojums; židi (spriežot pēc demonstrantu karogiem) demonstrē pret islāmismu, antisemītismu un rasismu! Interesanti, vai tad tā nav rasisma izpausme, ja kāds ir pret musulmāņiem? Laikam nē, jo nav nekas dzirdēts par antimusulmānisma nepieņemamību… Ir tikai viena taisnība – žīdu taisnība!

  6. Banka Baltija (Lavents), Parex (Kargins, Krasovisckis), Liepājas metalurgs (Lipmans un co).
    Miniet nu – kāpēc?

  7. Es bieži sev uzdodu jautājumu, kāpēc šodien parādās antisemitisms. Jo vairak es domāju, man kā apstiprinājums visam tam: kā pirmais – Izraelas agresīva rīcība okupējot palestiniešu zemes, un palestiniešu izspiešana no šim teritorijām. Nākošais visa ebrejiskā uzspiešana pasaulei. Ebreji joprojām dzīvo, ka vini izredzētie, un ka visām nācijām un tautām viņi ir jāgodina, jārespektē, jo viņi sevi uzskata par izredzētajiem. Visiem ebrejiem es silti ieteiktu izlasīt un savā dzīvē dzīvot pēc DESMIT DIEVA BAUŠĻIEM, tad daudzas šīs zemes problēmas izpaliktu, kā pašiem ebrejiem, tā arī citām tautām.

  8. Diezin kāpēc ?

  9. Liela vaina jāuzņemās visādiem Zurofiem, kas izmanto holokaustu saviem iedzīvošanās mērķiem. Latvijā līdz krievu iebrukumam nekāda antisemītisma nebija. Visa tā īpašumu prasīšana, Lindermaņa un co darbība, utt. veicina antisemītismu un, jo vairāk likumu, kas izceļ izredzētās tautas priekšrocības, jo asāk reaģē citi.

Draugiem Facebook Twitter Google+