Pasaulē
Eiropa

Aptauja: Eiropā pieņemas spēkā antisemītisms 11


Demonstrators protesting against the Quds Day rally display a placard reading “Against Islamism, Antisemitism and Racism” in Berlin, Germany on August 3, 2013. Quds Day, initiated by the Iranian government in 1979, takes place every year on the last friday of Ramadan, to express solidarity with the Palestinian people and to oppose Israel’s control of Jerusalem. AFP PHOTO / JOHN MACDOUGALL
Demonstrators protesting against the Quds Day rally display a placard reading “Against Islamism, Antisemitism and Racism” in Berlin, Germany on August 3, 2013. Quds Day, initiated by the Iranian government in 1979, takes place every year on the last friday of Ramadan, to express solidarity with the Palestinian people and to oppose Israel’s control of Jerusalem. AFP PHOTO / JOHN MACDOUGALL
Foto-LETA/AFP

Eiropā pēdējo gadu laikā spēkā pieņēmies antisemītisms, secināts 8.novembrī publiskotajā Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) aptaujā, kas veikta arī Latvijā.

Aptaujas dati liecina, ka 66% Eiropas ebreju antisemītismu uzskata par “diezgan lielu vai ļoti lielu problēmu” savā mītnes valstī.

76% respondentu norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā situācija šajā jomā pasliktinājusies, jo īpaši akūti antisemītisms jūtams tīmekļa vidē, kur sociālajos medijos un failu apmaiņas vietnēs antisemītisms izplatās ātrāk nekā jebkad iepriekš.

“Kopš reģistrēšanās [sociālajā tīklā] “Facebook” esmu dažos gados pieredzējis vairāk antisemītisku komentāru nekā visas savas dzīves laikā,” izteicies kāds respondents Lielbritānijā. “Tas ir ļoti nomācoši.”

FRA aptauja veikta astoņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – Latvijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā un Zviedrijā. Šajās valstīs dzīvo 90% no Eiropas ebrejiem.

No minētajām valstīm vislielākās antisemītisma izpausmes medijos, politiskajā dzīvē, kā arī atklāts naidīgums pret ebrejiem uz ielas fiksēts Francijā, Beļģijā un Ungārijā.

Ungārija, jo īpaši pēdējā gada laikā, saņēmusi kritiku par vairākkārtējiem antisemītiskiem incidentiem, pret kuriem, pēc kritiķu vērtējuma, valdība nav aktīvi cīnījusies.

Pētījumā secināts, ka pēdējā gada laikā 21% respondentu tikuši fiziski vai verbāli aizskarti par to, ka ir ebreji.

Gandrīz puse respondentu bažījas, ka tuvāko 12 mēnešu laikā viņi varētu tikt sabiedrībā aizskarti vai pazemoti, bet 23% atzīst, ka apzināti izvairās no ebreju iecienītām vietām un svinībām, jo baidās, ka viņu drošība varētu būt apdraudēta.

“Mēs tiekam aicināti pie sinagogu un kopienu centru izejām ātri izklīst (..), ir vajadzīga īpaša drošība, kas, cik man zināms, pie baznīcu vai kapelu, vai tempļu un mošeju izejām nav nepieciešama,” izteikusies kāda apjautātā ebrejiete Francijā.

Ņemot vērā šādas ikdienas grūtības un nedrošības sajūtu, teju trešdaļa respondentu apsvērusi iespēju emigrēt, secināts aptaujā.

Kopumā Eiropā laika posmā no 2012.gada septembra līdz oktobrim apjautāti 5850 respondenti, kas sevi uzskata par ebrejiem. Latvijā apjautāti 154 cilvēki.

Eiropas Ebreju kongress paudis atzinīgu vērtējumu publiskotajam ziņojumam, vienlaikus izsakot bažas par pašreizējo situāciju.

“Faktam, ka ceturtdaļa ebreju baiļu dēļ nevar izpaust to, ka ir ebreji, būtu jākļūst par pavērsiena punktu Eiropas kontinentam un Eiropas Savienībai,” norāda kongresa prezidents Moše Kantors.

Viņaprāt, fakts, ka 82% ebreju nav ziņojuši par diskrimināciju vai pazemojumu, ar ko saskārušies, ir “visnosodāmākais ziņojuma atklājums”.

“Eiropas ebrejiem vienkārši ir maz ticības tiesībsargāšanas, likumdošanas un tiesu procesiem lielās kontinenta daļās,” uzsvēra Kantors, mudinot uzlabot likumus un spert citus soļus iecietības veicināšanai.

Pēc FRA datiem, tikai 13 no 28 ES dalībvalstīm apkopo datus par antisemītiskiem incidentiem.

LA.lv