Jaunās māmiņas pēc sieviešu skrējiena “Atbrīvo sevi skrējienam” Mežaparkā.
Jaunās māmiņas pēc sieviešu skrējiena “Atbrīvo sevi skrējienam” Mežaparkā.
Foto: LETA

Aptauja: ģimenes nelabprāt pavada brīvo laiku, kopīgi sportojot 0

Ģimenes Latvijā ir gana kūtras, lai pavadītu brīvo laiku kopīgi sportojot, – vairāk nekā trešdaļa jauniešu brīvo laiku nevelta fiziskām aktivitātēm kopā ar vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem. Tā liecina aptauja, kas veikta Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta informatīvās kampaņas veselīga dzīvesveida un sportisko aktivitāšu veicināšanai Kusties veselībai ietvaros. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas jauniešu − 15 līdz 20 gadu vecu portāla Draugiem.lv lietotāju.

Reklāma
Reklāma
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā trešdaļa − 36% aptaujāto jauniešu atzīst, ka nemēdz pavadīt brīvo laiku, sportojot kopā ar ģimeni. Nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa − 27% aptaujas dalībnieku atzīst, ka ļoti reti sporto kopā ar vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem. Kā galvenais iemesls, kāpēc brīvajā laikā ģimenes nesporto, tiek minēts, ka nav izveidojies šāds ieradums – tā atzīst divas trešdaļas jeb 66% no tām ģimenēm, kas brīvo laiku aizpilda ar cita veida aktivitātēm. Otrs izplatītākais iegansts ierobežotajām fiziskajām aktivitātēm ir laika trūkums.

“Viena no mūsdienu sabiedrības aktuālākajām problēmām ir mazkustīgs dzīvesveids, kas grauj veselību tikpat fundamentāli kā smēķēšana un citi veselībai kaitīgie paradumi. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka mērenām fiziskām aktivitātēm pieaugušajam ir nepieciešams veltīt vismaz vienu stundu dienā. Tomēr pētījumi liecina par pretējo: vairums Latvijas iedzīvotāju – gan pieaugušo, gan jauniešu − brīvo laiku pavada, lasot vai skatoties televizoru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aptauja parāda tendenci – lēmumus par brīvā laika pavadīšanu sportojot tiek pieņemts kopīgi. Tas nozīmē, ka pietiek kādam no ģimenes ieminēties par iespēju kopīgi pasportot, lai rastos iespēja mainīt ikdienas rutīnu. Prieks, ko sniedz kopīga sportošana, ir labākais arguments, lai veidotu kopīgas sportošanas paradumus. Vienīgā pozitīvā atkarība, ko vēlamies ieviest vairākumā Latvijas ģimeņu − kustēties veselībai kopā!” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece Ulrika Auniņa- Naumova.

Raksturojot sportošanas ar vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem intensitāti, vairums – 43% no tiem aptaujas dalībniekiem, kuru ģimenes tomēr atrod laiku kopīgām fiziskām aktivitātēm, uzsver, ka parasti kopā ar ģimeni sporto salīdzinoši reti – retāk nekā reizi mēnesī. Tikai 14% atzīst, ka fiziskām aktivitātēm ar ģimeni velta vairāk nekā 6 reizes mēnesī.

Aptaujas dalībnieku vidū vispopulārākā fiziskā aktivitāte ir braukšana ar velosipēdu vai kopīgas pastaigas brīvā dabā. Populāras ir arī dažādas komandu sporta spēles – basketbols, futbols. Interesanti, ka vairumā ģimeņu par kopīgu nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm, visbiežāk tiek izlemts visiem kopā. Galvenā motivācija laika pavadīšanai kopā sportojot − tas ir veselīgi un jautri. Vairums respondentu uzskata, ka informācija par kopīgām sportošanas iespējām ir pietiekama

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.