Aptauja: Latvijas “bļitkotājs” ir pacietīgs, tomēr pārgalvīgs vīrietis ar “pižiku”, mobilo tālruni un blašķīti 0
Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības “BTA Insurance Company” SE (turpmāk – BTA) aptaujas datiem, pēc iedzīvotāju domām, tipisks Latvijas zemledus makšķernieks ir vīrietis vecumā no 46 līdz 55 gadiem, kuram zemledus makšķerēšana ir ne tikai sirdslieta, bet arī iespēja atslēgties no ikdienas stresa svaigā gaisā.
Ziemā “copmaņi” lielākoties nēsā ausaini – “pižiku” un uz ledus nevar iztikt bez mobilā telefona un blašķes ar grādīgu dzērienu. Tāpat iedzīvotāji ir atzinuši, ka Latvijas zemledus makšķernieku raksturīgākās izskata iezīmes ir sārti vaigi un sarkans, nosalis deguns.
BTA šī gada janvārī, ar interneta starpniecību aptaujājot 512 Latvijas iedzīvotājus, noskaidroja sabiedrības viedokli un iespējamos stereotipus par zemledus makšķerniekiem. Lūdzot aptaujas anketā norādīt, kādas rakstura īpašības piemīt Latvijas zemledus makšķerniekiem, kā raksturīgāko īpašību aptaujas dalībnieki norādījuši pacietību. Šo īpašību atzīmējuši 45,2% respondentu. Otra raksturīgākā “bļitkotāju” īpašība respondentu skatījumā ir pārgalvība, to atzīmējuši 21,5% respondentu. Gandrīz trešā daļa aptaujas dalībnieku jeb 29,6% domā, ka zemledus makšķerēšanas entuziasti ir dažādu jomu speciālisti, bet 19,3% aptaujāto uzskata, ka šis hobijs raksturīgs pensionāriem.
Raivis Štrauss, “BTA Insurance Company” SE Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas riska parakstītājs: “Sabiedrībā aizvien dominē stereotipi par to, kādi ir zemledus makšķernieki, un to parāda arī aptaujas rezultāti. Šodien ar zemledus makšķerēšanu aizraujas ne tikai vecāka gadagājuma, bet arī gados jaunāki cilvēki. Tas pats attiecas uz pārgalvību – ne visi makšķernieki riskē ar savu dzīvību un veselību, dodoties makšķerēt uz plāna ledus.
Tomēr nereti ir gadījumi, kas arī plaši tiek publiski atspoguļoti, kad neapdomīgi makšķernieki, dodas uz ļoti plāna ledus un iet bojā, ielūstot ledū. Šādi gadījumi rada un veicina sabiedrības priekšstatu par to, ka zemledus makšķernieki ir pārgalvīgi cilvēki. Tomēr ir skaidrs, ka daļa šī hobija cienītāju tiešām ir pārgalvīgi. Uzskatu, ka pārgalvīgajiem zemledus makšķerēšanas entuziastiem noteikti ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību, maksājot ne tikai administratīvo sodu gadījumos, ja viņš devies uz ledus laikā, kad noteikts paaugstinātas bīstamības periods uz ledus, bet arī par glābšanas darbu izdevumiem un trešo personu mantai, dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu.
Tāpēc šogad, aktualizējot jautājumu par zemledus makšķernieku atbildību situācijās, kad tiek nodarīti zaudējumi trešajām personām, BTA ieviesa līdz šim nebijušu apdrošināšanas pakalpojumu – makšķernieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Makšķernieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise ir finansiālā garantija gadījumiem, kad nejaušas rīcības rezultātā makšķernieks radījis zaudējumus citam cilvēkam vai viņa mantai, tomēr tā nebūs finansiālā garantija neapdomīgai un pārgalvīgai zemledus makšķernieku rīcībai.”
Makšķernieki uz ledus ņem līdzi siltas pusdienas un tēju vai degvīnu
Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri piedalījās aptaujā, uzskata, ka zemledus makšķernieki, dodoties uz ledus, ņem līdzi siltu zupu, buljonu vai pusdienas termosā (35,2%) un sviestmaizes (30,7%). Nedaudz mazāks skaits respondentu (28%) atzīmējuši, ka zemledus makšķernieki kā maltīti uz ledus izvēlas rupjmaizi un speķi. Savukārt, lūdzot norādīt, kādu dzērienu “bļitkotāji” izvēlas ņemt līdzi, dodoties uz ledus, gandrīz puse respondentu – 45,6%, atbildot uz šo jautājumu, norādījuši kādu no alkoholiskajiem dzērieniem. 39% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka zemledus makšķernieki līdzi ņem siltu tēju termosā, bet 15,4% aptaujas dalībnieku domā, ka makšķernieki ņem līdzi siltu kafiju termosā.
Jautājot iedzīvotājiem, par ko visbiežāk sarunājas zemledus makšķernieki, esot uz ledus, lielākā daļa respondentu – 42,1% – uzskata, ka zemledus makšķernieki nesarunājas, lai neaizbaidītu zivis, 25,3% respondentu domā, ka makšķernieki, esot uz ledus, viens otram stāsta makšķernieku stāstus, bet 23,8% respondentu domā, ka makšķernieki viens otram stāsta par vislabākajām makšķerēšanas metodēm. Lūdzot raksturot zemledus makšķernieka izskata iezīmes, nedaudz vairāk kā puse aptaujas dalībnieku (52,6%) uzskata, ka zemledus makšķernieka raksturīgākās izskata iezīmes ir sārti vaigi un sarkans, nosalis deguns.
19,6% aptaujas dalībnieku kā makšķerniekiem raksturīgu izskata iezīmi norādījuši arī nelielu reibumu un smaidu. Savukārt, atbildot uz jautājumu “Kuras divas lietas ņemtu līdzi zemledus makšķernieks, dodoties uz ledus?”, visbiežāk atzīmētā atbilde bija “mobilais telefons”, to norādīja 34,9% aptaujas dalībnieku. Otra biežāk atzīmētā atbilde bija „blašķe ar grādīgo dzērienu” (31,8%), savukārt atbildes variants „rezerves drēbes, vilnas zeķes” bija tikai trešā biežāk norādītā atbilde. To atzīmēja tikai 20% aptaujas dalībnieku.
Raivis Štrauss: “Silts dzēriens un ēdiens līdzņemšanai uz ledus ir viens no priekšnosacījumiem, kas zemledus makšķerniekiem vienmēr jāņem vērā. Silta tēja vai zupa ir iespēja sasildīties un izvairīties no saslimšanas, kad gaisa temperatūra ārā ir krietni zem nulles un ķermenim nepieciešams siltums. Attiecībā uz blašķīti jeb grādīgā dzēriena lietošanu, atrodoties uz ledus, manuprāt, lielā mērā tas ir sabiedrībā dominējošs stereotips, jo apdomīgie zemledus makšķernieki – šī hobija entuziasti – ļoti labi saprot, ka, atrodoties aukstumā, nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt sasildīties, lietojot alkoholiskos dzērienus un tāpēc alkoholiskos dzērienus, esot uz ledus, nelieto.
Alkoholiskie dzērieni, vienalga, vai tas būtu degvīns, brendijs, kandža vai balzams vai cits alkoholisks dzēriens, cilvēka ķermenim rada mānīgu siltuma sajūtu. Šo sajūtu varētu raksturot drīzāk kā ķermeņa atdzišanu, cilvēkam pašam to nejūtot. Lietojot alkoholiskos dzērienus, esot uz ledus, makšķernieks pakļauj apdraudējumam savu veselību. Attiecībā uz lietām, kuras noteikti zemledus makšķerniekiem vajadzētu ņemt līdzi, dodoties uz ledus, gribētos akcentēt, ka ļoti būtiski ir līdzi ņemt ne tikai siltu tēju, lai sasildītos, bet arī uzlādētu mobilo telefonu, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā, bet arī rezerves drēbes un dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķi, ar kuru palīdzību, notiekot nelaimes gadījumam, var ieķerties ledū un izvilkt sevi no ūdens. Ne mazāks svarīga lieta, ko zina īstenie “bļitkotāji”” ir nodrošināties ar pilnu makšķerēšanas kostīmu, kas pēc ielūšanas ledū ļauj uzpeldēt un uzreiz nenogrimt.”
Tuvākajā nedēļā Latvijā sals mīsies ar atkusni, tāpēc BTA aicina visus zemledus makšķerēšanas entuziastus sekot līdzi pašvaldību sniegtajai informācijai par ūdenstilpju vietām, kur drīkst uzturēties uz ledus un kur tas aizliegts. Tāpat BTA aicina zemledus makšķerniekus būt uzmanīgiem un ņemt vērā drošības padomus, kas saistīti ar piemērotu aprīkojumu un rīcību, ja gadījies ielūzt ledū. Ja tomēr ar jums pašiem vai ar jūsu īpašumu ir notikusi nelaime, zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112 un paziņojiet par notikušo.
Kā jau iepriekš informējām, aktualizējot jautājumu par zemledus makšķernieku atbildību, šī gada janvārī BTA ieviesa līdz šim nebijušu apdrošināšanas pakalpojumu – makšķernieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Makšķernieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise izveidota, lai sniegtu makšķerēšanas hobija cienītājiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem izdevumiem, kas var rasties, nodarot zaudējumus citu cilvēku dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
Polise paredz arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un izdevumus, kas saistīti ar glābšanas darbu veikšanu neatliekamu bojājumu novēršanai vai samazināšanai. BTA makšķernieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises nosacījumi darbojas Latvijas teritorijā. Klientiem ir iespēja izvēlēties kādu no trīs polises programmām ar apdrošinājuma summu un atbildības limitu pretenzijām par vienu apdrošināšanas gadījumu, sākot no 1000 līdz 5000 eiro.
