Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. jūlijs, 2013
Drukāt

Aptauja: lielākā daļa iedzīvotāju neatbalsta ideju par vienotu Baltijas valstu armiju

LETALETA

Lielākā daļa ekonomisko aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ideju par vienotu Baltijas valstu armiju, atklāj pētījumu aģentūras “TNS” sadarbībā ar telekompāniju “LNT” veiktā aptauja internetā.

Šādas armijas izveidi neatbalsta 44%, bet atbalsta – 38%.

38% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka, viņuprāt, būtu jāizveido vienota Baltijas valstu armija – 10% sacīja, ka noteikti jā, bet 28% uzskata, ka drīzāk jā.

Salīdzinoši biežāk vienotas Baltijas valstu armijas izveidi atbalsta vīrieši, latvieši, pašnodarbinātie, kā arī respondenti ar salīdzinoši zemākiem mēneša ienākumiem.

Savukārt 44% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta vienotas Baltijas valstu armijas izveidi – 23% pauž, ka drīzāk nē, bet 21% – noteikti nē.

Salīdzinoši biežāk vienotas Baltijas valstu armijas izveidi neatbalsta cittautieši, nepilsoņi, kā arī respondenti ar vidējiem mēneša ienākumiem ģimenē.

Vienai piektajai daļai (18%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav atbildes uz šo jautājumu.

Jau ziņots, ka intervijā aģentūrai BNS Valsts prezidents Andris Bērziņš pieļāva, ka Baltijas valstīm, īstenojot gudrās aizsardzības principu, vajadzētu pāriet jaunā kvalitātē, veidojot kopīgas bruņoto spēku struktūras un pamazām virzoties uz kopīgas armijas izveidi.

“Ja runājam par to, kā attīstīt mūsu aizsardzību, domāju, ka mums būs daudzās pozīcijās kopumā jāmaina pieeja. Ja NATO koncepts ir “smart defence”, kas jau šobrīd izpaužas tā, ka mēs nepērkam Baltijā savas lidmašīnas, bet izmantojam citu NATO valstu atbalstu, domāju, ka ir jāiet uz priekšu, sākot kaut vai Baltijas līmenī ar mūsu militāro spēku koncentrēšanu,” sacīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka tas jau zināmā mērā notiek militārās izglītības jomā. “Jāvirzās uz daudz ciešāku spēku konsolidāciju, jo katrs atsevišķi, it sevišķi jūras spēki, esam mazāk spēcīgi. Šis “smart defence” koncepts ir jāvirza visās lietās uz priekšu,” viņš teica.

Prezidents paskaidroja – lai arī Latvija ir apņēmusies pildīt politisko mērķi līdz 2020.gadam palielināt militāro budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, to nevar darīt uzreiz. Tas jādara, tikai proporcionāli augot ienākumiem. “Mēs nevaram uzreiz visu panākt, tas novestu atkal pie krīzes. Līdz 2020.gadam saistības par finanšu ieguldījumu aizsardzībā kopumā noteikti pildīsim, bet, kāda būs ieguldījumu struktūra, grūti spriest. Pieņemu, ka varētu notikt tādu struktūru veidošanās, kas vairs nebūs vienas valsts, bet gan Baltijas līmenī,” viņš sacīja.

Bērziņš norādīja, ka būtu gatavs atbalstīt arī domu par kopīgu Baltijas valstu bruņoto spēku izveidi. “Kāpēc gan tos nevar veidot kopā? Kas tur slikts? Ja lidotāji var atlidot no vienalga kuras zemes un sargāt visu Baltijas gaisa telpu, tad kāpēc arī bruņoto spēku jomā nevar spēkus apvienot,” retoriski vaicāja Latvijas prezidents, piebilstot, ka tieši šādu attīstības modeli nākotnē saskata visu triju valstu armijām.

“Domāju, ka Baltijas līmenī tas ievērojami stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Visu Baltijas valstu virsniekus apmāca kopā, un tas ir kolosāli. Līdz ar to viņiem ir viena izglītības kvalitāte un vienota izpratne par notiekošo. NATO pieeja jāliek kopā un jākoncentrē mūsu spēki daudz nopietnākās vienībās,” viņš klāstīja, piebilstot, ka visām trim valstīm drīzāk ir nepieciešams liels skaits stipru karavīru, nevis liels skaits ģenerāļu. “Ja ir visas šīs struktūras atsevišķi, tad katrā vēl ir atsevišķa hierarhija. Kāpēc tam tērēt naudu? Es uz šīm lietām skatos praktiski. Tas ir arī jautājums par mūsu attīstību nākotnē,” viņš piemetināja.

“Mums ir jāmeklē veids, kā naudu loģiski izmantot, nav jēgas ieguldīt kaut vai tajā pašā aizsardzībā lielu naudu, ja tam nebūs efekta. Mums ir jābūt efektīviem. Vienlaikus jāsaprot, ka ir tādas jomas kā veselība un izglītība, kas neapšaubāmi ir prioritātes. Ja izglītību neattīstīsim, mums nebūs nekādas ekonomiskās izaugsmes nākotnē. Tās ir jomas, kur ir jāiegulda ievērojami vairāk, jo esam tajās stipri atpalikuši,” teica Valsts prezidents.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+