Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. februāris, 2015
Drukāt

Aptauja: Mazāk nekā trešdaļai jauniešu skaidrs priekšstats par savu karjeru

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Tikai 27% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir konkrēts priekšstats par savu karjeru tuvākajiem diviem gadiem, bet vien 17% jauniešu skaidri zina, kā gūs finanšu līdzekļus savām ikdienas vajadzībām, liecina “ERGO” Drošības indeksa ietvaros veiktā SKDS aptauja.

Pētījums arī parāda, ka pārliecība par savu profesionālo attīstību ir cieši saistīta ar pieejamo finanšu nodrošinājumu. Tas atklāj: jo augstāks ģimenes ienākumu līmenis, jo skaidrāka ir jaunieša vīzija par savām karjeras izaugsmes iespējām.

“Diemžēl Latvijā ir diezgan daudz ģimeņu, kas nespēj apmaksāt bērnu studijas augstskolā. Ir arī daudz jauniešu, kuriem nav viena vai abu vecāku, kas atbalstītu. Turklāt tiem, kas nāk no lauku reģioniem, jārēķinās arī ar papildu izdevumiem dzīves vietas nodrošināšanai, ikdienas tēriņiem un mācību materiāliem. Šādus jauniešus mēs satiekam ik gadu, izvērtējot pieteikumus ERGO studiju stipendijām. Viņus vieno vēlme izglītoties un attīstīties, bet nereti tieši naudas trūkums var kļūt par šķērsli nākotnes sapņu piepildīšanā un radīt šaubas par savām iespējām,” komentē ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Latvijā kopumā lielākoties valda nedrošība par savu profesionālo darbību un ienākumiem tuvāko pāris gadu perspektīvā – par to pārliecināta tikai aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Aptauja liecina, ka vispārliecinātākie par saviem nākotnes plāniem ir iedzīvotāji vecuma grupā 25–34 gadi (35%) un tie, kas vecāki par 55 (38%). Pavisam Latvijā tikai 16% cilvēku ir kāds plāns vai skaidrs priekšstats, kas viņu dzīvē notiks nākamo piecu gadu laikā.

“Daudzie triecieni, kas pēdējo desmit gadu laikā ir skāruši Latvijas un arī starptautisko ekonomiku, nenoliedzami ir viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji zaudējuši pārliecību par iespējām veidot skaidrus nākotnes plānus. Tas ir arī viens no argumentiem, kas tiek minēts, aizbildinoties, piemēram, pret uzkrājumu veidošanu nebaltām dienām vai pensijai. Tomēr tieši lielāku pārmaiņu laikā ir svarīgi, lai cilvēkam būtu skaidri mērķi un apņemšanās, jo īpaši jauniešiem, kas bruģē pamatus savai turpmākajai dzīvei,” uzsver Ingrīda Ķirse.

ERGO Drošības indeksu izstrādājusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO un pētījumu centrs SKDS. Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā. Kopumā aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā Baltijas valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+