Foto-Shutterstock

Aptauja: Normālai dzīvei – ne mazāk par 500 eiro mēnesī 3

Dažs dusmojas par tik muļķīgu jautājumu, tomēr vairākums sarunbiedru – ilggadējie “LA” lasītāji – labprāt uz to atbild: cik naudas būtu jāsaņem mēnesī, lai dzīvotu normāli? 500, 1000 vai 1500 eiro?

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
Lasīt citas ziņas

Vidrižnieks Jānis Lūsis saka – lai justos kā cilvēks, vajag vismaz 600 eiro. Par pārtiku Jānis neuztraucas, jo gandrīz visu nepieciešamo izaudzē savā lauku saimniecībā. Taču, tiklīdz sper soli ārpus mājas, maciņš jāatver. Vai kāds pasākums, radu jubileja vai brauciens ciemos, par to jāmaksā. Arī par elektrību, medikamentiem, degvielu. Ja televīzijā aicina ziedot slimiem bērniem, noteikti atbalsta.

Ilmārs Vijums ir strādājošais pensionārs un par normālu summu izdzīvošanai uzskata 500 eiro. Apmēram tik viņš arī mēnesī saņem un nesūdzas. “Varu palīdzēt mazbērniem, kā arī aizbraukt ekskursijā uz siltām zemēm. Ja nevarēšu strādāt, tad gan būs slikti,” teic Ilmārs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ēvalds Bratka no Valkas uzskata, ka tas, cik vajadzīgs normālai dzīvei, atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa. Pašam Ēvaldam daudz naudas jāizdod zālēm un aprūpei, tāpēc neko lieku nevarot atļauties. “Bet tas nekas. Labos laikos padzīvoju labāk,” paskaidro 2. grupas invalīds.

Rīdzinieks Zigurds Mežavilks pārliecināts, ka vajadzētu 800 līdz 1000 eiro. Tad varētu iesēsties taksītī un aizbraukt uz teātri, aiziet uz restorānu. Nopirktu arī jaunu uzvalku.

Guntis Ranka atsmej – ko vispār uzskatīt par normālu dzīvi? Badā nedzīvo, bet neko lieku arī nevar atļauties – ne braucienu uz ārzemēm, ne grāmatu, ne teātra izrādi. “Lai puslīdz normāli iztiktu, laikam tomēr vajadzētu 1000 eiro. Jaunajai valūtai tāds niķis – negrib turēties kabatā, izkūst kā sviests uz pannas. Latiņš gan ieķērās makā,” pieredzē dalās pensionārs.

Toties valmieriete Laima Jansone pārliecināta – ja mēnesī saņemtu 500 eiro, būtu bezgala laimīga! Kam naudiņa tiktu tērēta? Veselības aprūpei un medikamentiem. Jā, un sen nav būts nevienā teātrī, koncertā, bet lielāka sāpe – nevar atļauties nopirkt grāmatas, jo bez tām savu dzīvi viņa nespēj iedomāties. Laimas kundze uzskata, ka šodien esam pārāk pieraduši pie labas dzīves un vairs neprotam taupīt. Ja laucinieks kartupeļus pērk veikalā, nevis izaudzē savā piemājas dārziņā, tas nu ir par traku!

Reklāma
Reklāma

Māris Bērziņš no Mālpils novada domā, ka normālai dzīvei vajadzētu 1500 eiro. Bet, mirkli padomājis, atzīst, ka tik daudz pat negribētu, jo pietiktu arī ar 500 līdz 600 eiro. Šobrīd viņa pensija pēc 40 darba gadiem ir tikai 220 eiro. Nevarot atļauties abonēt ne žurnālus, ne laikrakstus, “Latvijas Avīzi” bez maksas izlasa bibliotēkā. Nekad neesot bijis ārpus Latvijas, tāpēc par ekskursiju uz ārzemēm varot tikai sapņot. Taču, nopietni runājot, Māris Bērziņš ir sašutis par darba algu sistēmu – minimālā alga pazemojoša, bet algu starpība starp zemajām un lielajām – nenormāla.

Arī rīdzinieks Gunārs Ziemelis domā, ka minimālā summa labai dzīvei būtu 1500 eiro. Tā mūsu apstākļos lielākajai iedzīvotāju daļai, protams, ir utopija. Lai varētu normāli dzīvot, neizvirzot pārmērīgas prasības, pietiktu ar 700 līdz 800 eiro. Tad pēc visu rēķinu nomaksas nauda atliktu arī kultūras baudīšanai un kādam kārumam.

Bet Gunārs Lauks uzskata, ka viss atkarīgs no cilvēka veselības un izglītības līmeņa. Ja nepieciešamas zāles, tad skaidrs, ka medikamenti būs prioritāte. Protams, nav liela māksla iztērēt arī pusotru tūkstoti. Bet jāspēj sabalansēt savas vēlmes un iespējas. “Esmu strādājošais pensionārs ar mēneša ienākumiem starp 500 un 1000 eiro. Skaidri zinu, ka mazāk par 500 eiro nekad negribētu saņemt,” atzīst G. Lauks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.