Aptauja: par 2018.gadu iedzīvotāji noskaņoti visai optimistiski 1

Saskaņā ar šo gadu noslēdzošo “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumu aptaujātie uz 2018.gadu raugās visai cerīgi un optimistiski – vismaz katrs trešais jeb 38% respondentu sagaida, ka nākamais gads Latvijai būs labāks nekā aizvadītais. Skeptiski par augšupejošām pārmaiņām bijuši 7% pētījuma dalībnieku, bet 39% uzskata, ka nākamais pārāk neatšķirsies no šī gada.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Lai gan pozitīvi noskaņotu cilvēku ir gana daudz, viņu īpatsvars, skatoties vairāku gadu griezumā, samazinās. Ja 2014. gadā 46% iedzīvotāju uzskatīja, ka nākamais gads Latvijai būs veiksmīgāks, tad tagad tikai 38% iedzīvotāju ir optimistiski noskaņoti.

Izvērtējot 2017. gada notikumus, starp lielākajiem Latvijas sasniegumiem visbiežāk pētījuma dalībnieki nosauca kultūras, izklaides un sporta jomu (32%), kā arī valsts aizsardzības un militāro sfēru (22%). Savukārt, vērtējot, kurās jomās, viņuprāt, 2017. gadā Latvija sasniegusi vismazāk, visbiežāk nosauktā bija veselības aprūpe (28%), ekonomika (22%) un sociālā labklājība (19%).

CITI ŠOBRĪD LASA

Raksturojot, kādi iekšējie un ārējie faktori varētu apdraudēt Latviju 2017.gada nogalē, vairākums aptaujāto jeb 46% kā draudu valstij norādīja demogrāfiskās problēmas. Salīdzinoši nopietns drauds valstij, pēc iedzīvotāju domām, ir arī slikta, neprasmīga valsts pārvalde (29%), ekonomikas lejupslīde (28%) un bēgļi, patvēruma meklētāji (24%).

SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda: “Demogrāfijas problēma, ietverot gan cilvēku aizbraukšanu no valsts, gan zemo dzimstību, neapšaubāmi ilgtermiņā ir viena no galvenajām. Ja nav cilvēku, tad nav nekā, arī valsts tad nav, – ir tikai teritorija citu valstu zīmētās kartēs. Ir skaidrs, ka šai problēmai nav vieglu un vienkāršu risinājumu. Ir skaidrs, ka valsts varas iespējas šeit ir ļoti ierobežotas, ja vien nevēlamies Ziemeļkorejas tipa režīmu ar slēgtām robežām un pienākumu katrai sievietei radīt vismaz 5 bērnus.”

30% aptaujāto par lielākajiem panākumiem 2017. gadā visbiežāk minēja ģimeni, attiecības un mīlestību. Nedaudz mazāk jeb 29% kā lielāko panākumu vērtē brīvo laiku un ar tā pavadīšanu saistītas lietas. Panākumus citās jomās respondenti nosauca retāk. Jāpiebilst, ka 19% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atturējās atbildēt uz šo jautājumu.

Starp spilgtākajiem 2017.gada notikumiem aptaujātie visbiežāk atzīmēja sasniegumus sportā (60%) un plūdus Latgalē (43%). Salīdzinoši bieži minēts arī ģimenes ārstu streiks (24%), ielu, ceļu remonti (23%) un inflācija (20%).

Iedzīvotāji jau tradicionāli tika arī lūgti iejusties Ziemassvētku vecīša lomā, nosakot, kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks šogad būtu pelnījis lielāko dāvanu, bet kuram vajadzētu atnest pamatīgu žagaru bunti. Aptaujātie lielāko dāvanu vēlējušies pasniegt Rīgas mēram Nilam Ušakovam (15%) un bokserim Mairim Briedim (9%). Savukārt žagarus – 12. Saeimas deputātei Solvitai Āboltiņai (13%) un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (10%).

Tiesa, ja salīdzina datus atkarībā no sarunvalodas ģimenē, vērojams, ka aptaujātie ar latviešu sarunvalodu ģimenē lielāko dāvanu Ziemassvētkos vēlētos pasniegt Mairim Briedim (latviešu sarunvaloda: 12%, krievu sarunvaloda: 4%), savukārt krievvalodīgie respondenti biežāk nosauca Nilu Ušakovu (latviešu sarunvaloda: 4%, krievu sarunvaloda: 32%).

Reklāma
Reklāma

Salīdzinot iedzīvotāju atbildes par to, kuram vēlētos pasniegt žagarus, vērojams, ka aptaujātie ar latviešu sarunvalodu biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji nosauca Solvitu Āboltiņu (latviešu sarunvaloda: 15%, krievu sarunvaloda: 10%) un Nilu Ušakovu (latviešu sarunvaloda: 9%, krievu sarunvaloda: 2%).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.