Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neatbalsta brīvdienas piešķiršanu pēc Dziesmu un deju svētkiem 0
Vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta dienu pēc Dziesmu un deju svētkiem noteikt par brīvdienu, kas būtu jāatstrādā novembrī, liecina pētījumu aģentūras “TNS” sadarbībā ar telekompāniju LNT veiktais pētījums.
Brīvdienas piešķiršanu pēc Dziesmu un deju svētkiem 8. jūlijā neatbalsta Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Brīvdienu piešķiršanu salīdzinoši biežāk neatbalsta cittautieši, ģimenē galvenokārt citā valodā runājošie, kā arī nepilsoņi.
Savukārt 36% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta brīvdienu piešķiršanu 8. jūlijā. Atbalstu brīvdienai salīdzinoši biežāk pauduši latvieši un aptaujātie, kuri ģimenē galvenokārt runā latviski.
No aptaujas dalībniekiem 9% nav konkrētas atbildes par brīvdienu piešķiršanu pēc Dziesmu un deju svētkiem.
Aptauju pētījumu aģentūra “TNS” veica sadarbībā ar telekompāniju LNT laikā no 11. līdz 13. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeimas deputāti galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka šogad Dziesmu un deju svētku dalībniekiem nākamajā dienā pēc svētku noslēguma pienāksies brīvdiena.
Dziesmu un deju svētku likumā noteikts, ka brīvdiena pienāksies šogad notiekošo svētku dalībniekiem, kuri būs vērsušies ar iesniegumu pie darba devēja.
Svētku dalībniekam līdz 15. jūlijam darba devējam būs jāiesniedz Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopija, uzrādot oriģinālu. Svētku dalībnieka nodarbināšana attiecīgajā brīvdienā būs iespējama Darba likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos. Darba devējam būs tiesības prasīt, lai darbinieks, kurš kā svētku dalībnieks izmantojis brīvdienu, šajā laikā nenostrādātās stundas nostrādā citā laikā.
Likumā par pienākumu noteikts Ministru kabinetam līdz 2013. gada 31. decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu pārdomātu risinājumu brīvdienas piešķiršanai turpmāko Dziesmu svētku noslēguma dienā un nākamajā dienā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vēlas, lai turpmāk pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma brīvdiena būtu nodrošināta ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā.
Kā ziņots, iepriekš 6. jūnijā Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, paredzot, ka uz 2013. gada Dziesmu un deju svētkiem dienu pēc noslēguma – 8. jūliju – noteiktu par atpūtas dienu un to pārceltu uz šā gada 23. novembri. 6. jūnijā atbalstītā versija paredzēja brīvdienas noteikšanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai svētku dalībniekiem, taču pret to iebilda uzņēmēji.
Latvijas Nacionālā centra direktore Dace Melbārde aģentūrai LETA atzina, ka svētku rīkotāji ir gandarīti par kompromisa risinājumu, jo dalībnieki ir pelnījuši šo brīvdienu. Svētku dalībniekiem ir jāiztur liela slodze, proti, kora dziedātājiem ir divi ģenerālmēģinājumi, noslēguma koncerts, svētku gājiens, bet dejotājiem – ģenerālmēģinājums, četri koncerti un svētku gājiens.
“Šis Saeimas lēmums iezīmē ceļu uz nākotni, un ceram, ka nākamajos svētkos pirmā darba diena pēc svētkiem būs brīvdiena visiem,” pauda Melbārde.
