Kā viena no lielākajām problēmām kultūras nozares attīstībā tiek minēts finansējuma trūkums.
Kā viena no lielākajām problēmām kultūras nozares attīstībā tiek minēts finansējuma trūkums.
Attēls: Fotolia

Aptauja: Vairums kultūras nozares pārstāvju uzskata, ka tā attīstās pareizā virzienā 0

Lielākais vairākums jeb 91% kultūras nozares darbinieku un mākslinieku uzskata, ka tā attīstās pareizā vai drīzāk pareizā virzienā, liecina Kultūras ministrijas (KM) veiktās aptaujas rezultāti.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Četru cilvēku ģimene veic eksperimentu, cenšoties pārtikai tērēt ne vairāk kā 60 eiro nedēļā: “No dažiem produktiem nākas atteikties” 83
Lasīt citas ziņas

18% aptaujāto uzskata, ka nozare attīstās pareizā virzienā, bet 63% ir pārliecināti, ka tā attīstās drīzāk pareizā virzienā.

Vēl 8% norādījuši, ka nozare attīstās drīzāk nepareizā virzienā, bet 1% uzskata, ka tā noteikti attīstās nepareizā virzienā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā būtiskākos faktus, kas liecina par nepareizu nozares attīstības virzienu 45 no 678 respondentiem minēja finansējuma trūkumu, birokrātisko aparātu, laikmetīgās mākslas un vērtību konfliktus, kultūrizglītības problēmas, amatiermākslas attīstības apdraudējumus, neproporcionālu atbalstu dažādām mākslas jomām, kā arī neskaidrus ilgtermiņa mērķus.

Tajā pašā laikā 80% respondentu uzskata, ka kultūras piedāvājuma daudzveidība Latvijā ir drīzāk laba vai ļoti laba. 78% aptaujāto kā drīzāk labu vai ļoti labu vērtē vietējās kultūras profesionālo līmeni.

Vienlaikus 68% kultūras nozares pārstāvju uzskata, ka Latvijas kultūras satura pieejamība digitālā vidē vērtējama kā laba. Taču vissliktāk vērtēts kultūras nozares finansējums valstī kopumā – 50% nozares pārstāvju to vērtē kā sliktu vai drīzāk sliktu.

Kultūras ministrijas darbu kā drīzāk labu vai ļoti labu novērtējuši 53% respondentu.

Taujāti par nozares stāvokļa uzlabošanos tuvākajos trīs gados, 37% aptaujāto par to nav pauduši konkrētu prognozi. 44% norāda, ka, viņuprāt, kultūras nozares stāvoklis drīzāk vai noteikti uzlabosies, bet teju piektā daļa jeb 19% uzskata, ka nozares stāvoklis trīs gados drīzāk vai noteikti neuzlabosies.

Kā būtiskākos faktorus, kas uzlabos nozares stāvokli tuvākajos trīs gados, 216 aptaujātie norādījuši daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, kultūras pieprasījumu, nozares pārstāvju paaudžu maiņu, pašvaldību atbalstu un Eiropas Savienības finansējuma piesaisti.

Aptaujā par kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija 2014 – 2020” izvērtējumu laikā no 2014. līdz 2016.gadam piedalījās 678 kultūras nozares darbinieki un mākslinieki.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.