Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. novembris, 2012
Drukāt

Aptiekāra padoms zelta vērts

Foto - LETAFoto - LETA

Septembrī veiktā iedzīvotāju aptauja, kas parādīja, ka 96% Latvijas iedzīvotāju nezina pašus vienkāršākos medikamentu lietošanas noteikumus, rosināja simtiem Latvijas aptieku vienoties kampaņā “Zāles var kļūt bīstamas! Aprunājies ar farmaceitu!”.

 

Tās mērķis bija mudināt aptieku apmeklētājus aktīvi iztaujāt vairāk nekā 1500 farmaceitus un 1300 farmaceitu asistentus – speciālistus, kuri pārzina visu, kas saistīts ar zālēm, un var sniegt padziļinātu skaidrojumu, kāpēc un kā pareizi zāles būtu jālieto. Ģimenes ārstiem nereti šādam skaidrojumam neatliek laika.

 

Ar zālēm var saindēties

“Kampaņas mērķis bija vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, ka zāles ne tikai palīdz, bet arī var kļūt bīstamas, ja tās lieto nepareizi, neracionāli vai nevietā,” norāda Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde, kā piemēru minot aptiekā nopērkamos pulverus karsto dzērienu pagatavošanai – iecienītu līdzekli cīņā ar saaukstēšanās simptomiem. “Cilvēki uzskata, ka šie dzērieni ir kaut kas līdzīgs aveņu tējai, aizmirstot, ka to sastāvā ir ķīmiski aktīvas vielas, piemēram, paracetamols. Pirmkārt, vienlaikus lietojot gan tabletes pret saaukstēšanos, gan dzērienu, var uzņemt pārāk lielu zāļu devu, kas ļoti kaitīgi ietekmē aknas. Otrkārt, lietojot to pārāk bieži, var pat saindēties.”

Saldus “Mēness aptiekas” farmaceite Lilija Vāciete atceras gadījumu ar sasirgušu pensionāru pāri, kuri izpalīdzīgo kaimiņu piegādātos pretapaukstēšanās līdzekļus lietoja tik cītīgi, ka nonāca slimnīcā. Viņa stāsta, ka bieži vien apmeklētāji jāatrunā no komplekso medikamentu vai vairāku bezrecepšu zāļu iegādes, jo to sastāvā ir viena un tā pati aktīvā viela.

“Ja cilvēkam ir tikai iesnas, tad kādēļ jālieto medikamenti, kas paredzēti arī klepus, kakla sāpju vai drudža mazināšanai?” viņa vaicā, piebilstot, ka sarunas laikā ar apmeklētāju nereti atklājas, ka slimības pazīmes nav tik izteiktas, lai būtu jālieto zāles. Var iztikt ar medu vai citiem dabas līdzekļiem, vai arī vajadzīgie medikamenti jau ir mājas aptieciņā.

Arī farmaceitu aptauja liecina, ka 6 – 10% gadījumu aptiekas apmeklētājam pietiek tikai ar farmaceita sniegto konsultāciju un viņš no aptiekas aiziet bez pirkuma.

Uztura bagātinātāji ir vēl viena medikamentu grupa, kas farmaceitiem sagādā galvassāpes. Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja uzskata, ka tos pēc iespējas drīzāk vajadzētu iecelt profilaktisko zāļu kārtā un stingrāk kontrolēt to lietošanu.

Kampaņas rīkotāji vēlējās pievērst iedzīvotāju uzmanību arī medikamentu, piemēram, antibiotiku, lietošanas patvaļīga pārtraukšanai. Ja pacients pirms tam lūgtu padomu savam ārstam vai farmaceitam, tas ļautu izvairīties no slimības atkārtošanās, saasināšanās vai komplikāciju rašanās.

Sarunā ar farmaceitu atklājas arī citas satraucošas tendences, piemēram, iedzīvotāji reizēm ārsta izrakstītos medikamentus gan nopērk, bet nelieto vai arī, vēlēdams ietaupīt naudu, lieto mazākā devā, nekā noteicis ārsts. Tas nozīmē velti iztērētu naudu un zaudētu veselību.

 

Mudina iztaujāt farmaceitus

Nereti iedzīvotāji dodas uz aptieku cerībā, ka farmaceits noteiks diagnozi un ārstēšanu un vēl izsniegs arī zāles. Kitija Blumfelde uzsver, ka tas ir ārstu darba lauks, kurā farmaceits nejaucas. Ja, iztaujājot apmeklētāju, rodas šaubas par viņa patieso veselības stāvokli, seko aicinājums vērsties pie sava ģimenes ārsta. Lauku reģionos strādājošo farmaceitu loma ir vēl nozīmīgāka, jo pie viņiem nereti dodas cilvēki ar jau ielaistām kaitēm, viņus pierunāt meklēt mediķu palīdzību ir daudz grūtāk.

Arī tiem cilvēkiem, kas aptiekā ierodas jau ar ārsta izrakstītu recepti, par zāļu lietošanu vajadzētu konsultēties arī ar farmaceitu. Kāpēc? Reizēm ārstam nav laika izsmeļoši izskaidrot zāļu lietošanu, reizēm pacients ārsta kabinetā jūt stresu un nav spējīgs ielāgot visus norādījumus, bet dažreiz ir pārliecināts, ka pats labi zina, kā zāles jālieto.

“Arī tad, ja ģimenes ārsts receptē norādījis, cik bieži zāles lietojamas, pirms vai pēc ēšanas, farmaceitam tomēr nākas to izskaidrot. Reizēm apmeklētāji paņēmuši līdzi arī lapiņu ar ārsta sastādīto zāļu lietošanas shēmu. Tad pārrunājam to vēlreiz,”

atklāj BENU aptiekas farmaceite Gita Medne no Rīgas, piebilstot, ka vispareizākais risinājums ir uzrakstīt šo informāciju uz zāļu iepakojuma.

“Jo garāka lietošanas instrukcija, jo labāk izpētītas zāles,” tas ir viens no argumentiem, ko Lilija Vāciete min, iedrošinot apmeklētājus iegādāties ārsta izrakstītos medikamentus. Farmaceitam jāizskaidro arī tas, kā zāļu iedarbību var ietekmēt citu medikamentu lietošana, pārtika un dzērieni, piemēram, alkohols, kā zāles var ietekmēt ikdienas dzīvi, piemēram, var izraisīt miegainību, redzes miglošanos, jutību pret gaismu…

Dažreiz zāļu lietošana var radīt pavisam negaidītu organisma reakciju, kas nav minēta instrukcijā. Tādā gadījumā par to jāziņo Valsts zāļu aģentūrai vai farmaceitam. Pilnīgi iespējams, ka tā ir nozīmīga blakne, kas tiks pētīta un iekļauta zāļu lietošanas instrukcijā.

 

Uzziņa

* Medikamentiem nevajag uzdzert sulu vai kafiju, bet gan glāzi tīra ūdens.

* Augļu, it īpaši citrusaugļu, piemēram, apelsīnu vai greipfrūtu, sula var būtiski ietekmēt – mazināt vai pastiprināt – medikamentu iedarbību.

* Lai zāles iedarbotos efektīvi, tās jālieto vismaz divas stundas pēc maltītes ieturēšanas, nevis uzreiz pēc ēšanas.

* Daži medikamenti pastiprina viens otra darbību, citi pretēji – pavājina. Piemēram, līdzekļi pret alerģiju var pastiprināt miega zāļu iedarbību.

* Ja zāles jālieto tukšā dūšā, tas nozīmē – ne vēlāk par stundu pirms un divas pēc maltītes.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+