Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. oktobris, 2015
Drukāt

Valsts mudina meklēt eksporta tirgus, bet uzņēmējiem atsaka atbalstu starptautiskām izstādēm (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Starptautiskajā izstādē Ķīnā šā gada novembrī plāno piedalīties šokolādes trifeļu ražotājs "Pure Chocolate", kam būtu svarīgs valsts atbalsts dalībai šajā izstādē, taču saņemta vēsts, ka naudas valstij nav. Skats no "Riga Food" izstādes.

Vairāki izstāžu dalībnieki, kas vēl šā gada nogalē plānoja piedalīties starptautiskos forumos, saņēmuši atteikumu valsts atbalsta piešķiršanai. Starptautiskajā izstādē Ķīnā šā gada novembrī plāno piedalīties šokolādes trifeļu ražotājs “Pure Chocolate”, kam būtu svarīgs valsts atbalsts dalībai šajā izstādē, taču nesen saņemta vēsts no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), ka naudas valstij nav.

“Budžets vēl nav pieņemts un atbalsta nebūs. Uzņēmēji taisa dumpi. Mēs jau visu esam iegrāmatojuši. Esmu ar LIAA runājis, ka vajag divu gadu plānu. Nevar būt tā, ka septembra beigās beidzas nauda. Tā vienmēr ir problēma, ka nezinām, kurās izstādēs piedalīties. Kāda var būt cieņa pret Latvijas valsti, kas pieteicās pēdējā brīdī? Un kurā vietā izstādē mūs noliks?” situāciju skaidro “Pure Chocolate” valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Viņš atgādina, ka iepriekš vienā no izstādēm Amsterdamā nācās atrasties pašā stūrī.

Viņš pārmetumus neadresē LIAA, jo aģentūra nav maka turētāja, bet tas vairāk ir jautājums par budžetu un mehānismu, kā tas tiek veidots. Valsts saka, ka atbalstīs dalību izstādēs, taču e-pastā pasaka, ka naudas nebūs, tā P. Žimants. Viņš uzsver, ka uzņēmējiem nepieciešama skaidrība ilgtermiņā, lai iespējams plānot, kurās izstādēs piedalīties. Citās valstīs uzņēmēji zina, kurās izstādēs nākamo trīs gadu laikā piedalīsies, taču Latvijā tā nav. “Pure Chocolate” jau nolēmuši nākamgad piedalīties ar savu stendu divās starptautiskajās izstādēs, bet pārējās – valsts stendā, taču pagaidām nav zināms, kurās, līdz ar to nav iespējams informēt partnerus.

Pūres uzņēmums 50% no saražotā realizē eksporta tirgos un nākamgad šo apjomu plānots palielināt tieši uz jaunu tirgu rēķina. Šogad pūrenieki sākuši eksportēt uz Kanādu un Kataru, palielinājies eksports uz ASV, Japānu, Honkongu. Tāpēc tik svarīga ir piedalīšanās starptautiskās izstādēs jeb “klauvēšana pie durvīm”, kas pēc kāda laika dod taustāmu rezultātu. Agrāk 15% no saražotā tika eksportēti uz Krieviju, taču šobrīd eksports uz šo valsti nenotiek embargo dēļ. Iespējams gan, ka drīzumā trifeles varēs iegādāties Kaļiņingradas apgabalā. Šokolādes tirgus pasaulē ir nepiepildāms, tāpēc jācenšas tikt jaunos tirgos, piebilst Pēteris Žimants.

Tā ir aktīva klauvēšana pie veikalu ķēdēm, izplatītājiem. Katru gadu notiek vairākas starptautiskās izstādes, kurās ražotājam jābūt klāt, – februārī Ķelnē un Dubaijā, maijā – ASV, novembrī – Ķīnā. Valsts dod atbalstu ārējam mārketingam, un tas ir svarīgs uzņēmumiem, taču vajadzīga ilgtermiņa plānošana.

Arī piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” aktīvi piedalās starptautiskajās izstādēs, kur iespējams gan prezentēt savus produktus, gan uzzināt atsauksmes. Uzņēmuma pārstāve Linda Mežgaile stāsta, ka pagājušajā gadā eksporta veicināšanai uzņēmums piedalījās “Prodexpo 2014” Maskavā, Krievijā, “SIAL 2014” Parīzē, Francijā, un “World of Food Beijing 2014”, Pekinā, Ķīnā. Šogad uzņēmums piedalījās lielākajā pārtikas izstādē Ķīnā – “SIAL China 2015” Šanhajā, kur prezentēja “Food Union” izstrādātos piena produktus Ķīnas tirgum. Sadarbība ar LIAA esot labā līmenī, un “Food Union” noteikti nākamgad sadarbībā gan ar LIAA, gan LVAEI piedalīsies izstādēs, klāsta L. Mežgaile. Pašlaik uzņēmums sāk plānot nākamā gada mērķus un uzdevumus, tajā skaitā arī tālāko eksporta stratēģiju un uzsvarus, tādēļ vēl nav skaidrs, kurās izstādēs piedalīsies, bet kādās no lielākajām sola piedalīties.

Komentējot šo situāciju, LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce skaidro, ka jau šā gada augustā aģentūra izplatījusi informāciju, ka projektus atklātajam konkursam “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” pieņems līdz šā gada 30. septembrim. Tādējādi uzņēmējiem vajadzējis rēķināties ar šo situāciju.

Šajā pasākumā pieejamais finansējums no šā gada 1. augusta līdz 30. septembrim ir 1,386 miljoni eiro, kas ir ERAF finansējums. Jāpiebilst, ka šajā laikā tika paplašināts atbalsta saņēmēju loks un uz atbalstu varēja pretendēt arī zemnieku un zvejnieku saimniecības – tām un vēl gaļas un piena pārstrādes uzņēmumiem maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte bija 90%, izņemot individuālajām vizītēm, kur tā ir 70% un šāda pati intensitāte ir arī pārējiem finansējuma saņēmējiem. Septembrī iesniegto projektu izvērtēšana notiek šomēnes.

Ekonomikas ministrijā “LA” uzzināja, ka līdz “jaunā” 2014. – 2020. gada plānošanas perioda programmas apstiprināšanai jaunas pieteikumu atlases kārtas šajā programmā nav plānotas. Tiesa, programmā “Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana” vēl līdz gada beigām ir pieejams atbalsts dalībai LIAA un Tūrisma attīstības valsts aģentūras organizētajos nacio­nālajos stendos izstādēs, kā arī tirdzniecības misijās. Savukārt no nākamā gada sākuma būs pieejams atbalsts dalībai izstādēs no “jaunā” 2014. – 2020. gada plānošanas perioda finansējuma, sola EM.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Valstij – lasi -ierēdņiem beidzot bütu jäpagriežas ar seju pret uzņēmējiem! Nevar tikai solīt! Jādod ar!

    • Dod jau ar … solījumus …
      Pagrizuši PAKAĻAS pret uzņēmējiem …
      Liekot samaksāt nodokli nodokļa galā PIRMS ko esi uzsācis …

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+