×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.1°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
27. februāris, 2018
Drukāt

Aptur “New Hanza” kvartāla būvniecību (1)

Foto LETAFoto LETA

Patlaban “ABLV Bank” ir apturējusi visus meitasuzņēmuma “Pillar” grupas līgumus ar plānotā “New Hanza” kvartāla būvniecības apakšuzņēmējiem, otrdien žurnālistiem sacīja “ABLV Bank” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

“Bankas pašlikvidācija pavelk strīpu cerībām būvēt jauno darījumu un dzīvojamo kvartālu “New Hanza”. Tas viss tiek iesaldēts, būvdarbi patlaban ir pārtraukti, pārtraukta arī sadarbība ar apakšuzņēmējiem. Ar visiem apakšuzņēmējiem banka noslēgto līgumu ietvaros norēķināsies, kad būs iespēja,” teica Fiļs.

Par turpmāko “New Hanza” projekta likteni lems bankas likvidatori, piebilda Fiļs.

Tāpat ir šobrīd apturēta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības iecere.

“ABLV Bank” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis piebilda, ka bankas likvidācija nozīmēs visu tās aktīvu pārdošanu.

Pēc bankas pārstāvju vēstītā, “ABLV Bank” likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas “Pillar” grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs “Hanzas perons”, parks “Hanzas dārzs”, bērnudārzs, skola un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība.

Savukārt apdraudēti ir 74 miljonu eiro “AmberStone Group” plānotie ieguldījumi Latvijas uzņēmumos – finiera rūpnīcas būvniecība Krustpils novadā, kūrortviesnīca Liepājā, pieczvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcas Rīgā, Latvijā reģistrētās flotes paplašināšana par diviem vai trim kuģiem un traumatoloģijas-ortopēdijas klīnikas “Orto” paplašināšana.

Tāpat apdraudēti 35,5 miljonu eiro “New Hanza Capital” ieguldījumi ar kopējo iznomājamo platību 68 800 kvadrātmetri. Tostarp bijušās VEF teritorijas attīstība, kā arī noliktavu un biroju kompleksa Maskavas ielā attīstība.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc “FinCEN” februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+