Aptur Olaines domes noteikumus par “Rail Baltica” lokālplānojumu 0
Neatbilstoši notikušas sabiedriskās apspriešanas dēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) ir apturējis Olaines novada domes noteikumu par “Rail Baltica” lokālplānojumu darbību, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Apturēts Olaines novada domes 23.augustā apstiprinātais lokālplānojums “Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas “Rail Baltica” būvniecība un ar to saistītās infrastruktūras teritorijas attīstība Olaines novada Olaines pagasta teritorijas daļā, grozot Olaines novada Olaines pagasta teritorijas plānojumu”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir konstatējusi, ka lokālplānojuma Apbūves noteikumu atsevišķas normas, kas apstiprinātas ar šiem saistošajiem noteikumiem, būtiski atšķiras no publiskajai apspriešanai nodotā regulējuma. Ņemot to vērā, domei bija jāpieņem lēmums par lokālplānojuma pilnveidošanu, nododot to atkārtotai publiskajai apspriešanai, tomēr tas nav darīts.
Turklāt ministrija konstatējusi, ka faktiski izmaiņas apbūves noteikumos Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā veiktas jau pēc šo saistošo noteikumu apstiprināšanas, kas nozīmē, ka to apstiprināšanas brīdī augustā sabiedrībai vispār nebija pieejama pilnveidotā lokālplānojuma redakcija.
VARAM uzsver, ka izmaiņas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos attiecībā uz atļauto teritorijas izmantošanu skar ne tikai šajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekus, bet var būtiski skart un ietekmēt arī citu nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības un intereses, līdz ar to izmaiņas šajos noteikumos nedrīkst veikt, nenododot tās atkārtotai publiskajai apspriešanai.
Ministrija min arī galvenās izmaiņas, kas nav uzskatāmas par redakcionālu kļūdu labošanu, kas neskar personu tiesiskās intereses. Tā to bija norādījusi plānojuma izstrādes vadītāja, skaidro VARAM.
Piemēram, ir būtiski mainīti rūpnieciskās apbūves teritorijas galvenie izmantošanas veidi. Proti, izslēgti tādi izmantošanas veidi kā lauksaimnieciskās ražošanas, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve, kā arī derīgo izrakteņu ieguve. Tāpat ir sašaurināta atļautā izmantošana smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvei, nosakot, ka netiek atļauta atkritumu pārstrādes uzņēmumu, celulozes ražošanas un A kategorijas ķīmiskās rūpniecības objektu būvniecība.
Vēl noteikumi paredzēja, ka dabas un apstādījumu teritorijā aizliegts veikt galveno cirti, un ir jānosaka būtiski mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi teritorijā.
“Šie darbības ierobežojumi neatbilst Meža likuma mērķim – veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, un mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi ir pretrunā ne vien ar vienādu tiesību un pienākumu principu, bet arī ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jēdzienu,” norādījis Gerhards.
Vēl tika plānots, ka derīgo izrakteņu ieguvei atļauts transformēt meža zemes pēc ģeoloģiskās izpētes veikšanas, taču Meža likums nosaka, ka minēto platību atļauts atmežot tikai tad, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.
Tāpat ministrijas rīcībā ir informācija, ka kāda persona, kuras nekustamais īpašums tiek būtiski ietekmēts, nav saņēmusi domes viedokli par publiskās apspriešanas laikā iesniegtajiem priekšlikumiem. Persona rosināja “Rail Baltica” nodalījuma joslu pārvietot tuvāk Rīgas apvedceļam (A5), iesniedzot arī tehniska rakstura informāciju par izmēriem, asu piesaisti, normālprofiliem un rādiusiem, tādējādi mazāk apgrūtinot viņam piederošo nekustamo īpašumu.
Konkrētajā gadījumā domei bija jāsniedz argumentēta atbilde, kāpēc rosināto tehnisko risinājumu nav iespējams īstenot vai, ja to tehniski ir iespējams īstenot – kāpēc izvēlēts cits variants, nevis personas piedāvātais, skaidro VARAM. Tomēr Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, sniedzot argumentāciju par izteiktajiem priekšlikumiem, ir veiktas vispārīgas atsauces, nevis sniegts detalizēts skaidrojumus.
Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā personas nekustamais īpašums tiek būtiski ietekmēts, proti, daļu nekustamā īpašuma paredzēts atsavināt, un uz daļu no nekustamā īpašuma turpmāk tiks attiecināti apgrūtinājumi, kas saistīti ar aizsargjoslu noteikšanu, pašvaldības pienākums bija sniegt detalizētu un pamatotu atbildi, iekļaujot informāciju arī par jauniem plānotiem transporta infrastruktūras objektiem, ja tādi ir paredzēti, skaidro ministrijā.
Ņemot vērā Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktās tiesības, Gerhards ir nolēmis apturēt saistošo noteikumu darbību. Rīkojums ir nosūtīts Olaines novada domes priekšsēdētājam.
Kā ziņots, visu trīs Baltijas valstu parlamenti ratificējuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību līgumu par “Rail Baltica” dzelzceļa savienojuma izveidi.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Plānots, ka pa jauno dzelzceļa līniju pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 240 kilometrus stundā, bet kravas vilcienu – 120 kilometrus stundā.
Jaunākie dati liecina, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
