Aptuveni puse no lauku saimniecībām neko neražo pārdošanai 0
Aptuveni puse no lauku saimniecībām Latvijā neko neražo pārdošanai, trešdien diskusijā par Latvijas prioritātēm Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumos sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Irina Pilvere.
Viņa norādīja, ka Latvijā lauksaimniecībai nav liels īpatsvars iekšzemes kopprodukta struktūrā, par ko liecina arī statistikas rādītāji – 2010.gadā tas bija vien 3,6%. Tāpat Pilvere atzina, ka pēdējos gados Latvijā ir samazinājies lauku saimniecību, tostarp lopkopības saimniecību, skaits. “Tas liecina par potenciālu, kas varētu tikt izmantots,” teica profesore.
Vienlaikus viņa atklāja, ka pašlaik aptuveni puse no platību maksājumus saņemošajām saimniecībām neko neražo pārdošanai. “Ir skumji, ka puse no saimniecībām neko neražo pārdošanai – šīs piemājas saimniecības nozarei nedod pienesumu. Jāatzīmē, ka vairāk nekā pusi produkcijas tirgū pārdod 17,8 tūkstoši saimniecību, bet platību maksājumiem piesakās aptuveni 64 tūkstoši saimniecību,” klāstīja Pilvere un piebilda, ka atbalsta maksājumi būtu jāsasaista ar ražošanu, pretējā gadījumā maksājumus saņem iedzīvotāji, kas tikai appļauj pļavas, bet nepiedalās nozares attīstīšanā.
Tomēr profesore apliecināja, ka, neskatoties uz saimniecību skaita samazinājumu, ir palielinājusies lauku saimniecību efektivitāte.
Tāpat Pilvere informēja, ka arī zivsaimniecība Latvijas iekšzemes kopproduktam lielu pienesumu nedod – 2010.gadā vien 0,7%, taču viņa uzsvēra, ka zivsaimniecība ir viena no tām nozarēm, kurai ir pozitīva tirdzniecības bilance.
Profesore arī pastāstīja, ka patlaban tendences pasaulē liecina, ka pieaugs pieprasījums pēc pārtikas, kas saistīts ar cilvēku skaita palielināšanos un vidusslāņa īpatsvara pieaugumu, kā arī būs nepieciešama lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares liberalizācija un šo nozaru ilgtspējas nodrošināšana. “Nedrīkst neņemt vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunas, ka lauksaimniecībā un zivsaimniecībā ir jābūt liberalizētākam tirgum, jābūt sabalansētākai resursu izmantošanai,” paskaidroja Pilvere.
Vienlaikus viņa norādīja, ka tagad ir jārisina vairāki jautājumi, kas varētu palīdzēt lauksaimniecībai un zivsaimniecībai attīstīties. “Jādomā, kā stabilizēt pārtikas cenu pieaugumu, tāpat jārunā par to, kā samazināt lauksaimniecības un zivsaimniecības ietekmi uz vidi un to, kā novērst lauku reģionu ekonomisko atpalicību,” teica profesore.
Pilvere arī minēja, ka atbilstoši ES stratēģijai “Eiropa 2020” ir jāuzlabo pasaules nodrošinātība ar pārtiku, jāsekmē ieguldījumi pētniecībā, izglītībā un inovācijās, kā arī jāveicina lauksaimniecības un zivsaimniecības konkurētspēja, lai palielinātu eksportu un tirdzniecību.
Savukārt kā iespējamās Latvijas stratēģiskās prioritātes profesore nosauca lauksaimniecības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanu, dabas resursu pilnvērtīgāku izmantošanu, zivsaimniecības ilgtspējas uzlabošanu, kā arī tāljūras zvejas iespēju efektīgāku izmantošanu.
Jau vēstīts, ka Ārlietu ministrijā trešdien notika diskusija par Latvijas prioritātēm ES lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumos, lai saistībā ar ES Padomes prezidentūras pārņemšanu 2015.gadā Latvijai palīdzētu noskaidrot tās iespējamās prioritātes lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumos.
