Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. augusts, 2013
Drukāt

Apved ap stūri žūriju + Mežacūkas ruletes recepte

Foto- Ilze PētersoneFoto- Ilze Pētersone

Garšas meistare Aija Gabrāne prot pagatavot neatminamus ēdienus.

Kad šefpavāres Aijas Gabrānes recepte nonāks līdz mūsu žurnāla lasītājiem, pati autore jau būs saņēmusi apsveikumus, ziedus un bučas par izcīnīto Garšas meistara titulu TV3 ekspedīcijas “Mūsdienu Latvijas garša” fi nālā martā. Jau pirmajā raidījumā Aijas starts izskatījās pārliecinošs, bet īpaša odziņa bija viņas gatavotais biezenis – pat rūdītais šefpavārs Māris Jansons nespēja atšifrēt, ka tas gatavots no selerijām. Popularitāte viņu īpaši nevilina, taču ciemiņus, pat ziņkārīgos žurnālistus un uzmācīgos fotogrāfus, Aija savā darbavietā – Mālpils muižas restorānā – uzņem ar patiesu sirsnību un viesmīlību.

Televīzijas konkursam muižas šefpavāre gatavoja karalisko brieža gaļu, bet mednieku auditorijai ir gatava uzburt variāciju par bērnības atmiņām. “No bērnu dienām palikušas atmiņā mammas gatavotās mežacūkas gaļas kotletes, tāpēc arī šāda receptes izvēle. Mamma ar tēti gāja medībās. Interesanti, ka vispirms mamma sāka iet dzinējos un tikai pēc tam viņai pievienojās tētis – jau kā mednieks. Mammai bija arī ierocis, taču viņa to neizmantoja,” stāsta Aija un lūdz pieminēt, ka mežacūciņu žurnāla receptei sagādājis Sidgundas mednieks Agris Bukovskis.

Pavāra darbs nav viegls, taču ļoti radošs, atzīst Aija. Sūrāko, taču arī vērtīgāko pamatu garšas meistara arodam viņa guvusi savulaik slavenajā restorānā “Sēnīte”. “Mana pirmā darbavieta, kur aizgāja 11 gadi. Tur es iemācījos mīlestību pret darbu. Arī toreiz piedalījos konkursos, jo katru gadu vajadzēja kaut ko gatavot pavāra kvalifi kācijas celšanai.”

Idejas jauniem ēdieniem Aija gūst gan dabā, gan pie mammas dārzā. Virtuvē radošām lietām neatliek laika –  jāsteidz gatavot restorāna apmeklētājiem, taču visbiežāk – kāzu viesiem. “Kāzas ir priecīgs notikums, un arī mēs virtuvē esam labā noskaņojumā – smejamies un jokojamies!” Vai tik jautrai komandai kaut kas nevar noiet greizi? “Profesionāļiem visam ir jāsanāk,” stingri nosaka Mālpils muižas šefpavāre Aija Gabrāne.

{gallery id=”1969″}

Mežacūkas rulete

1. Mežacūkas gaļu divas reizes samaļ, pievieno saldo krējumu, sasmalcinātus sīpolus, ķiplokus, samaltus piparus un kadiķogas, sāli. Izklapē cūkas fi leju un novieto uz pārtikas plēves. Apziež ar olas
baltumu, graudu sinepēm un pārklāj ar mežacūkas gaļas masu.

2. Vidū liek strēmelītēs sagrieztu cūkas speķi, blanšētus spinātus, zaļās pistācijas. Izveido kā ruleti, ietin folijā un liek uz pannas cepeškrāsnī cepties 180 grādu temperatūrā 40 minūtes.

3. nomizotus kartupeļus un kāļus sagriež plānās šķēlēs un liek cepamtraukā: pamīšus divas kartupeļu kārtas un vienu kāļu kārtu. Katrai kārtai uzlej saldo krējumu, kas sajaukts ar olu, timiānu un sāli. Kārtojumu pabeidz ar kartupeļu kārtu, ko viegli piespiež un pārklāj ar foliju. Cep cepeškrāsnī 160 grādu temperatūrā 40 minūtes. noņem foliju un cep vēl 10 minūtes. Gratinē var pagatavot iepriekšējā dienā. Tad sagriež to gabaliņos un krāsnī cep 180 grādu temperatūrā 15 minūtes.

 

Topinambūru biezenis
4. Topinambūru nomizo, sagriež gabaliņos un vāra pienā uz mazas uguns. Kad izvārījies mīksts, sablenderē vienmērīgā masā.

Bietes un ķirbis
5. Izgrebj bietes lodīšu formā, liek uz pannas, apziež ar medu, uzkaisa sāli un piparus. Pārklāj pannu ar foliju, cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā 25 minūtes.

6. Izgrebj ķirbi lodīšu formā, apgrilē uz pannas, apkaisa ar cukuru vai pārziež ar medu, uzkaisa sāli. Cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā 5 minūtes.

 

Iesala mērce
7. Uzsilda katlā ūdeni, pievieno iesalu, cukuru vai medu, greipfrūta sulu un uz lēnas uguns vāra apmēram 20 minūtes, kamēr sabiezē. kefīra pārslas (ar čili piesitienu)

8. Pienā pavāra čili pāksti. Kefīram pievieno uzputotu saldo krējumu un izkāsto pienu. Ledusskapī sasaldē.

 

Šefpavāres padoms

Mežacūkas gaļai pievieno cūkas speķi, lai ēdiens būtu sulīgāks. Mežacūkas gaļai garšvielām izmanto kadiķogas un ķimenes.

 

Raksts publicēts žurnālā “Medības”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+