Apvienojot novadus, jāsakārto ceļi. Pūce skaidro pašvaldību reformu iedzīvotājiem Ērgļos 1
Pašvaldību reforma paredz apvienotā Madonas novada izveidi bijušā rajona teritorijā, apvienojot piecas pašvaldības – Madonas, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas un Varakļānu. Ar 33 tūkstošiem iedzīvotājiem apvienotais Madonas novads platības ziņā būtu otrs lielākais valstī. Trešdien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce tikās ar Ērgļu novada iedzīvotājiem, lai diskutētu par gaidāmo pašvaldību reformu.
Sanākušie ap septiņdesmit Ērgļu iedzīvotāji, noklausoties ministra prezentāciju par pašvaldību reformu, uzdeva gan dažādus jautājumus, kas bija saistīti ar konkrētām iedzīvotāju nebūšanām (sociālo palīdzību, neizbraucamiem ceļiem un pozīcijas un opozīcijas nesaskaņām Ērgļu domē), kā arī jau konkrētus jautājumus par labumiem, ko varētu sniegt reforma.
Vai tiks ietaupīta nauda?
Viens no jautātājiem vēlējās noskaidrot – vai pēc pašvaldību reformas ietaupīsies pašvaldību algu fonds?
Ministrs atzina, ka reformas mērķis nav ietaupīt algu fondu un katras pašvaldības izšķiršanās būs, kur un kā ieguldīt ietaupīto.
“Ieguldījums labi atalgotā darbiniekā ir ļoti svarīgs iedzīvotājiem, jo viņš saņem labāku pakalpojumu,” teica ministrs, norādot, ka pašvaldību darbiniekiem daudzviet algas ir mazas. Kā piemēru tam Pūce minēja Gulbenes novadu. Tur pēc novada grāmatvedības nodaļā veiktas reorganizācijas 30 grāmatvežu vietā tagad strādā tikai 19, bet līdz ar to rasta iespēja palielināt visiem grāmatvežiem algas.
Ministrs arī norādīja, ka kvalitatīvu pakalpojumu var sniegt tikai augsti kvalificēti darbinieki, kuriem ir iespēja samaksāt attiecīgu algu.
Sarunas gaitā ministrs arī uzsvēra Eiropas fondu līdzekļu nozīmi pašvaldību attīstībā. Diemžēl Latvijas pašvaldības neesot starp līderiem to valstu vidū, kas aktīvi piesakās un izmanto pieejamo Eiropas naudu. Baltijā vislabāk ar šo līdzekļu piesaisti līdz šim veicies lietuviešiem.
“Ja Latvija to darītu tikpat čakli kā Lietuva, tad pašvaldībām gada laikā būtu klāt ap 70 miljoniem eiro. Lielākām pašvaldībām būs iespēja vairāk pieteikties uz šiem līdzekļiem un tā palīdzēt infrastruktūrai un uzņēmējiem,” izteica cerību Juris Pūce.
Vai būs jāmaina zemesgrāmata?
Ērglēnieši vēlējās uzzināt arī tīri praktiskas lietas – vai tiks sakārtotas neloģiskas adreses pagastā un vai pēc reformas nāksies mainīt īpašumu zemesgrāmatas, mašīnu tehniskās pases un citus dokumentus.
Viens no klātesošajiem arī atzina, ka šis būtu īstais laiks veikt “mērnieku laikus” – pārmērīt robežas un sakārtot īpašumu nosaukumus un to adreses.
Ministrs piekrita, ka ir virkne vietu – nosaukumu un adrešu, ko tiešām varētu sakārtot. Arī šobrīd likums atļauj pagastu robežu precizēšanu un administratīvo vienību mainīšanu, taču pašvaldības to dara ārkārtīgi reti, jo tas ir diezgan sarežģīti, bet ieguvums nav pārāk liels. Ministrs solīja, ka jaunajā pašvaldību likumā būs padomāts arī par šo jautājumu.
Ministrs arī nomierināja ikvienu klātesošo – pēc reformas nevienam nebūs jāveic dokumentu nomaiņa.
“Tikai tajā brīdī, kad cilvēks vēlēsies, piemēram, pārdot savu automašīnu, viņam tiks veikta pārreģistrācija. Līdz tam viss būs derīgs, nekas nebūs jāmaina. Kas attiecas uz zemesgrāmatu apliecībām, tad jau četrus gadus apliecības vairs netiek izsniegtas, turklāt valsts un pašvaldību iestādēm ir aizliegts tādas pieprasīt,” skaidroja ministrs.
Cik izmaksās reforma?
Ērgļu novada iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, cik lieli valsts tēriņi paredzēti reformas īstenošanai. Juris Pūce skaidroja, ka izmaksas ir ļoti dažādas. Šobrīd ir tiešās izmaksas – gan ministra, gan ministrijas darbinieku atalgojums, kas pie šīs reformas strādā. Šajā un nākamajā gadā paredzētas papildu izmaksas – zvanu centra darbības nodrošināšanai, ekspertu darbam, sapulču organizēšanai un informatīvajai kampaņai. Tam šogad paredzēts tērēt pusmiljonu eiro, nākamajā gadā – aptuveni 300 tūkstošus eiro.
“Mēs esam paredzējuši atbalsta maksājumus pašvaldībām no valsts budžeta līdzekļiem. Tie būs līdz 700 tūkstošiem nākamajā gadā un vēl tikpat 2021. gadā.
Kopumā astoņi miljoni eiro paredzēti kā vienreizēja dotācija pašvaldībām, lai tām segtu ar administratīvo reorganizāciju saistītos izdevumus.
Tajā skaitā ir gan mazie izdevumi – piemēram, plāksnīšu nomaiņa un citi sīkumi, kā arī lielākas izmaksas – atlaišanas pabalsti un citas izmaksas. Kopējās izmaksas varētu būt līdz 10 miljoniem,” skaidroja ministrs.
Ministrs arī pastāstīja, ka nekādi “burkāni”, lai pierunātu pašvaldības apvienoties, kā tas bija pirms pagājušās reformas, nav paredzēti. Taču tiekot domāts par investīciju programmu, ko sagatavojis uzņēmums “Latvijas valsts ceļi”.
Tā ir reģionālo ceļu sakārtošanas programma, kas jāīsteno, lai nodrošinātu administratīvo centru savienojamību ar apdzīvotības centriem.
Juris Pūce: “Šīs programmas īstenošanai nepieciešami 300 miljoni eiro trīs gadu laikā. Programma paredz sakārtot 90 ceļa posmus. Mēs gribam izmantot reformu, lai risinātu vienu svarīgu reģionālās attīstības problēmu. Par šo programmu jāpieņem lēmums nākamā gada laikā, bet par to valdībā gala lēmuma vēl nav, jo tā ir paredzēta no 2021. gada.” Protams, neizpalika pavisam konkrēts jautājums – vai šajā programmā plānots sakārtot arī ceļa posmu Ērgļi–Ineši?
Vai ministriju nevar pārcelt uz Ērgļiem?
Viena no diskusijas dalībniecēm piedāvāja ministrijas darbu pārcelt uz Ērgļiem, jo šobrīd tukšas ir trīs lielas Ērgļu tehnikuma ēkas, kuras vietējiem iedzīvotājiem iegādāties un apsaimniekot nav pa spēkam. Ministrs atzina, ka viņš piekrīt idejai, ka pēc iespējas vairāk valsts sektora darba vietu varētu atrasties ārpus Lielrīgas.
“Ir vairākas idejas, kas tiek šobrīd realizētas tieši ar šādu pieeju. Piemēram, Aizsardzības ministrija veidos Kadetu skolu Rudbāžos Skrundas novadā,” pastāstīja Pūce.
Viņš arī atzina, ka pieļauta milzīga kļūda, veidojot un būvējot Latvijas muzeju glabātavu Rīgā, Pulka ielā. “Tā ir dārga noliktava, un tajā ir vairāki simti darba vietu.
Tā pavisam noteikti varēja atrasties kaut kur citur Latvijā, tikai ne Rīgā. Mums ir jāpārceļ datu centri, arhīvi, muzeju glabātavas, specifiskas noliktavas ārpus Lielrīgas.
Tās ir nesamērīgi dārgas izmaksas Rīgā, bet reģionā tas dotu ilgtspējīgas darba vietas.” teica Pūce. Viņš arī pastāstīja, ka vienas ministrijas pārraudzībā esošās iestādes birojs atrodas ārpus Rīgas – tā ir Dabas aizsardzības pārvalde. Cita struktūra tiek veidota arī Valsts vides dienestam.
