Mobilā versija
+3.3°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
20. marts, 2017
Drukāt

Apvienotā Karaliste irst pa vīlēm (4)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Britu mediji atzīmē, ka draudzīgās attiecības starp Britānijas premjerministri Terēzi Meju (no kreisās) un Skotijas premjerministri Nikolu Stērdženu ir sabojājušās, jo, Stērdženas ieskatā, Meja pienācīgi neņem vērā Skotijas intereses.

Breksita sarunu priekšvakarā starp Britāniju un ES par noteikumiem ES atstāšanai Skotijas un Ziemeļ­īrijas vadītājas paziņojušas par vēlmi rīkot referendumus, lai izstātos no Apvienotās Karalistes.

 

Ziemeļīrija – starp Britāniju un Īriju

Pērn jūnijā notikušajā referendumā Apvienotās Karalistes iedzīvotāji ar nelielu vairākumu (52%) nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, taču Skotijā un Ziemeļīrijā balsojums bija par palikšanu ES (attiecīgi 62% un 56%). Vēlreiz izvērtējot varbūtējos ieguvumus un zaudējumus pēc Britānijas izstāšanās no ES, Skotijā un Ziemeļīrijā arvien vairāk iedzīvotāju sliecas par izstāšanos no Apvienotās Karalistes, lai varētu palikt Eiropas Savienībā. Pēc Skotijas paziņojuma rīkot atkārtotu referendumu par neatkarību līdzīgu vēlmi izteikusi Ziemeļīrijas lielākās īru nacionālistu partijas “Sinn Fein” līdere Mišela O’Nīla, aicinot izstāties no Apvienotās Karalistes, “cik ātri vien iespējams”. “Breksits būs nelaime ekonomikai un nelaime Īrijas tautai, tāpēc pēc iespējas ātrāk jārīko referendums par Īrijas vienotību,” uzskata O’Nīla, raksta izdevums “EUobserver”. “Sinn Fein” ir vairākkārt aicinājusi rīkot tautas nobalsošanu par Ziemeļīrijas izstāšanos no Apvienotās Karalistes un pievienošanos Īrijai, un pēc breksita referenduma šie aicinājumi kļuvuši vēl skaļāki.

O’Nīla pārmeta Britānijas valdībai spītīgu neieklausīšanos vairākuma viedoklī un vienošanos un saistību neievērošanu. Britānijas izstāšanās no ES un Eiropas vienotā tirgus negatīvi ietekmētu Ziemeļīrijas ekonomiku, kas ir stipri atkarīga no ciešajām tirdzniecības saitēm ar ES dalībvalsti Īriju. 1998. gada miera līgums paredz, ka Britānijas valdība var organizēt referendumu par Ziemeļīrijas neatkarību, ja vairākums vēlētāju ir gatavi atbalstīt Īrijas vienotību. Neskatoties uz Britānijas lēmumu izstāties no ES, septembrī veiktā aptauja liecina, ka aptuveni 63% vēlētāju vēlas palikt Britānijas sastāvā un tikai 22% dotu priekšroku vienotai Īrijai. Ziemeļīrijas izvēli ietekmē fakts, ka aptuveni divas trešdaļas no iedzīvotājiem ir protestanti, kas ir par saiknes saglabāšanu ar Britāniju, bet trešdaļa – katoļi, kas gribētu apvienoties ar Īriju.

 

Kāds būs breksita rēķins?

Britu likumdevēji apstiprinājuši lēmumu piešķirt premjerministrei Terēzei Mejai tiesības sākt sarunas ar ES ierēdņiem par izstāšanās noteikumiem, kas sarunu beigās būs jāapstiprina britu parlamentam. Londona kā iespējamo datumu sarunu sākšanai jau agrāk bija minējusi 31. martu, kad tiktu iedarbināts ES Lisabonas līguma 50. pants, lai ievadītu izstāšanās no ES procesu, kas varētu ilgt divus gadus. Kā vēsta ekonomisko ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz avotiem ES mītnē Briselē, virkne ES dalībvalstu uzskata, ka sarunas ar Britāniju varētu tikt formāli aizsāktas 20. jūnijā, kad Luksemburgā paredzēta ES ministru apspriede. Analītiķi atzīmē, ka sarunu sākuma novilcināšana līdz jūnija beigām negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību un bankas, kuru darbinieki grib lielāku skaidrību par norisēm, Britānijai atstājot ES. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paziņojis, ka ES “nebaida apgalvojumi, kas arvien biežāk iegūst draudu formu”, ka nekāds breksita darījums Apvienotajai Karalistei ir labāks nekā finansiāli neizdevīgs darījums. Viņaprāt, “breksita scenārijs bez darījuma” būtu slikts visiem, bet pirmām kārtām Apvienotajai Karalistei. Franču politiķis Mišels Barnjē, kurš vadīs ES delegāciju sarunās ar Britāniju, izteicies, ka Londonai nāksies nokārtot aptuveni 60 miljardu eiro izstāšanās rēķinu, ko veido ES fondu vērtība izstāšanās brīdī, dalīta ar Apvienotās Karalistes vidējo ikgadējo iemaksu ES budžetā.

 

Edinburga starp Londonu un Briseli

Britānijas premjerministre Meja noraidoši izteikusies par Skotijas nodomu rīkot neatkarības referendumu pirms breksita sarunu nobeiguma, jo “jaunās attiecības ar ES attieksies uz visu Apvienoto Karalisti”. Mejas teiktais varētu liecināt, ka Skotijai kā Apvienotās Karalistes daļai nāktos izstāties no ES un arī no kopējā tirgus. Britu mediji atzīmē, ka draudzīgās attiecības starp Meju un Skotijas premjerministri Nikolu Stērdženu ir sabojājušās, jo, Stērdženas ieskatā, Meja pienācīgi neņem vērā Skotijas intereses. Stērdžena paziņoja, ka nākamnedēļ prasīs Skotijas parlamenta apstiprinājumu atkārtota neatkarības referenduma rīkošanai. Stērdženas vadītā Skotu nacionālās partijas (SNP) valdība Edinburgā cer, ka ar neatkarības iegūšanu Skotija varētu saglabāt ciešas saites ar ES. Eiropas Komisija gan ir brīdinājusi, ka neatkarīgai Skotijai būtu jāpieteicas uzņemšanai ES kā jaunai valstij. Aptauja liecina, ka Skotijas vēlētāju vairākums (57%) noraida neatkarību. Iepriekšējā Skotijas neatkarības referendumā, kas notika 2014. gada septembrī, 55% skotu nobalsoja par Apvienotās Karalistes vienotības saglabāšanu. Stērdžena un viņas atbalstītāji uzskata, ka noskaņojums Skotijā esot mainījies kopš breksita referenduma, kurā 62% skotu nobalsoja par palikšanu ES.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nebūtu E.S. nebūtu problēmu. E.S. ir JALIKVIDEE.
    Sāda nekaunība akceptēt valstu sķelšanu ir kaitinoša.

  2. Nosūtīt armiju uz Soktiju, lai panāktu tās palikšanu karalistē, angļi īsti vairs nevar, tā ka – lai dzīvo BRĪVĪBA!

  3. Ka tik nu neiznāk tā, ka tie mūsu žurnālisti irdinot pa vīlēm Lielbritāniju, nepalaistu garām Eiropas Savienības iziršanu pa vīlēm.

Francijā policists nošauj trīs cilvēkus un izdara pašnāvībuFrancijā 31 gadu vecs policists nošāvis trīs cilvēkus un pēc tam izdarījis pašnāvību, svētdien paziņojušas varasiestādes.
Meja apsūdz Krieviju kiberkarā pret RietumiemBritānijas premjerministre Terēza Meja apsūdzējusi Krieviju informācijas militarizēšanā un kiberkara izvēršanā, cenšoties sašķelt rietumvalstu vienotību.
Draugiem Facebook Twitter Google+