Mobilā versija
+2.8°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
22. septembris, 2017
Drukāt

Harijs Tumans: Kā savaldīt “ciklopus” un pasargāt valsts intereses (7)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks. Taču kāds būs mūsu sabiedrības morālais un garīgais briedums, kāda būs izpratne par nacionālajām un valstiskajām vērtībām, sagaidot šo Latvijai svarīgo robežšķirtni? Vai bieži vien ārišķīgajā gatavošanās kņadā neaizmirstam pašu svarīgāko? Nesen Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā Aglonā teica vārdus, ko plaši citēja: “Mantkārība jeb alkatība, varaskāre jeb slimīgas ambīcijas (..), šī grēka vara darbojas arī sabiedrības un valsts līmenī, tā ir dziļākais iemesls, kas traucē mūsu valsts uzplaukumam.” Diskusija par šiem jautājumiem ļoti nepieciešama, lai notiktu bieži piesauktais sabiedrības attīrīšanās process. Par to lūdzām Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesora HARIJA TUMANA viedokli.

Nav valstiskās identitātes

Ar etnisko un politisko identitāti mums viss ir kārtībā, bet, kas attiecas uz valstisko, es, godīgi sakot, nezinu, vai tāda mums ir. Dzīvē, nevis uz papīra. Šķiet, ka tā ir konceptuāla problēma numur viens. No vienas puses, mēs visu laiku dzirdam par nacionālu valsti, bet, no otras puses, redzam, ka ar to kaut kas nav īsti tā, kā vajag. Diezgan nepārprotami redzams, ka modernās pasaules attīstības tendences vērstas uz nacionālas valsts nonivelēšanu un pat likvidēšanu.

Turklāt apziņā valda putra: no vienas puses, tiek sludināts patriotisms kā nacionālas valsts pamats, bet, no otras puses, tiek propagandētas pretējas vērtības – nauda un bauda. Te rodas vērtību sadursme, jo patiess patriotisms paredz, ka dzimtenes labklājība cilvēkam ir pirmajā vietā, bet mūsdienu liberālās vērtības priekšplānā liek paša intereses un orientē uz absolūtu patērētāja egocentrismu. Bet, kā zināms, nevar vienlaikus kalpot Dievam un mamonam… Attiecībā uz valsti es kā sengrieķu domas piekritējs uzskatu, ka valsts, pirmkārt, ir cilvēki jeb, kā teica Aristotelis, cilvēku kopa, kas pastāv kopēja labuma dēļ. Man tuvs ir arī spāņu domātāja Ortegas-i-Gaseta viedoklis, kurš teicis, ka valsts ir kopīgas dzīves projekts, t. i., projekts, kas apvieno cilvēkus kopīgai darbībai. Tas ir valstiskās identitātes pamats. Bet, lai to definētu, ir jāatbild uz trim jautājumiem: kas mēs bijām vakar, kas esam šodien un kas gribam būt rīt?

Diemžēl jāatzīst, ka mums ir puslīdz skaidra atbilde tikai uz pirmo jautājumu, turklāt tā ir depresīva, jo akcentē okupāciju un rusofobiju… Tā vietā, lai lepotos ar savu pagātni (un mums ir ar ko lepoties!), mums visu laiku tiek piedāvāts apraudāt vēsturiskos pāridarījumus. Tā mums veidojas negatīvs pagātnes tēls un negatīva identitāte, kas traucē attīstīties šodien. Jo tā ir vieglāk konsolidēt tautu un tā var viegli novērst uzmanību no iekšējām problēmām, piemēram, no valsts izzagšanas… Domāju, ka tas ir destruktīvs ceļš. Tautai jākonsolidējas uz kopēja projekta pamata, nevis tikai uz baiļu, sāpju un aizvainojuma bāzes. Valsts svētkus vislabāk svinēt, ziedojot savai valstij kaut ko no sevis – savu darbu, naudu, savu rūpi. Ja mēs katrs kaut ko izdarīsim savas valsts labā, tā kļūs redzami skaistāka.

Savaldīt “ciklopus”

Pilnīgi piekrītu arhibīskapa viedoklim, bet ar piebildi, ka alkatība ir viena no daudz lielākas problēmas – valstiskas domāšanas deficīta – izpausmēm. Mēs jau esam pieraduši, ka valsts lietās pastāv gandrīz vienīgi privātas intereses, grupu, kliķu, partiju intereses. Acīmredzot tādā veidā izpaužas mūsu egocentriskā viensētnieka domāšana, kurai pasaule beidzas aiz sava žoga. Šajā ziņā mēs tiešām līdzināmies Homēra aprakstītajiem ciklopiem, kuri nepazīst civilizāciju un iemieso mežonību, jo viņiem ir sveša izpratne par taisnību un kopdzīves principiem.

Mūsu pārvaldes sistēmā, kā redzams, nav reālu mehānismu, kas ļautu savaldīt “ciklopus” un pasargāt valsts intereses. Tādēļ ir dabiski, ka periodiski atskan runas par prezidentālas republikas nepieciešamību… Un paralēle ar Seno Romu šeit ir vietā. Tā sabruka vispārējas morālas degradācijas un valsts “prihvatizācijas” apstākļos. Toreiz tāpat valdīja naudas un baudas kults un ciklopu egoistiskā domāšana. Oligarhi sadalīja valsti savās privātajās impērijās, kur viņiem bija sava slēgta pasaule ar visām valsts pazīmēm, ar visām iespējām un izklaidēm, un plus vēl viņi izvairījās no nodokļu maksāšanas.

Jo vairāk ārišķības, jo mazāk satura un jēgas

Uzskatu, ka budžets, kas paredzēts (60 milj. eiro) simtgades svinībām, ir daudzkārt pārspīlēts, īpaši ja salīdzina to ar izdevumiem, ko šim nolūkam atvēlējusi daudz bagātākā Somijas valsts (19 milj. eiro). Jubileja ir jāsvin, bet viss jādara, ievērojot veselā saprāta un samērīguma robežas, īpaši laikos, kad valsts budžeta caurumi tiek lāpīti uz cilvēku rēķina, ieviešot arvien jaunus nodokļus un ceļot tarifus.

Rodas aizdomas, ka šeit ir ne tik daudz patriotisma, cik vēlmes “apgūt līdzekļus”, un droši vien, kā tas pie mums pieņemts, ar iespēju vienam otram labi iedzīvoties uz valsts rēķina. Kad spartiešu likumdevējam Likurgam pajautāja, kādēļ viņš ieviesa savā valstī tik pieticīgas upurēšanas ceremonijas dieviem, tas atbildēja: lai mēs nepārstātu godināt dievus. Šī frāze labi atklāj universālu likumsakarību: jo vairāk ārišķības, ārēja pompa un spožuma, jo mazāk patiesa satura un jēgas.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Paldies par viedokli, kas atbalsojas sirdī, sāpē par Latviju. Paldies par drosmi teikt patiesību un celt cilvēku apziņu, dot mēŗķi. Ja visi, kas tā domā, visur un vinmēr to paustu un arī rīkotos prakstiski, tad beidzot mēs varētu sākt lepoties arī ar savu valsti, ko esam uzbūvējuši.

  2. Savus pakalpojumus. Reklāmām itseviški šādām nav vietas komentåros.

  3. "labie cilvēki" rullē Atbildēt

    Kāda tur latviska valsts,ja no “titulnācijas” palicis 1 %?
    Sliktākais variants – vergi vispasaules kapitālam !

  4. Ja cilvēkiem ,kas veido tautu nav no iepriekšējām paaudzēm pārmantotu morālu un garīgu vērtību,kas tiek glabātas un nodotas nākamām paaudzēm,tad tā vairs nav tauta ar visām no tā izrietošām sekām.
    Kad demokrātija tautu novedusi pie iznīcības robežas ,tad vienīgās zāles ir diktatūra uz noteiktu laiku.
    Kad vētrā uz jūras cieš katastrofu kuģis ,tad uz kuģa klāja beidzās demokrātija un vienīgais pavēlnieks ir kuģa kapteinis, kas ar pistoli rokā ieved kārtību gādājot lai glābšanas vestes pirmie saņemtu bērni un sievietes ,bet uz vietas nošauj tēviņus ,kas šīs vestes rauj sev no neaizsargātākiem.

  5. … Vel niknaks par pilsoni var but pilsonis patriots … kamdel?

    … Luk, lai piekristu autora iztirzajumiem par valstij un tas sabiedribai kritiskiem jautajumiem, tad Bezabrenes gadijuma, selektiva akademiska filozofesana par to ‘ kas mes bijam, kas mes esam, un, kas mes gribam but, nevar apzinosi ignoret pastavoso patiesibu: turpinoso 5.kolonnas vadito ‘paslepto okupaciju’, kas ir versta pret valsts autonomiju; ‘smalko genocidu’; nepabeigto DDD, kas viss ir pastavoss traucejums autohtonas tautas tiesibam, tas kritiskai garigai vajadzibai un pasauligai attistibai !!!

    … Nepabeigtais tautas KATARSIS, izsauc nepertrauktu atgriesanos pie tas dveseles eksistencialam vajadzibam … turpinosa un apvainosa darbiba no tas apspiedejiem nelauj tai pilnigi atbrivoties nakamaja fazei un pasreizejai pilnvertigai dzivei, ka ari domat par nakotni … !

    … Individuali, to var sasniegt, ka tas paradas NA personaza un to pasaizliedziga darba, bet to pasu mazuminu megina apslapet tik daudz pat no savejiem … un tas ari notiek ar sadiem pasutitiem rakstiem – kur ignorets tiek viss kas ir butisks un reals, paslepts vardos un pat tiek apsmiets un ignorets, jo esot it ka pazudis … un nevajadzigs slogs …

    … Bet kas tad isti noteic latvisku nakotni musu berniem sada Bezabrenes sitacija … vai sadu rakstinu pienemsana par gudraka cela atklasmi uz nakotni… vai ta patiesa nacionalas valsts dveseles paradiba autohtonas latviesu tautas ‘Lapu gajiena’ 18.11., vai ari 9. maija komunistu kulta uzvarisanas ‘Uzvaras laukuma’ ?

    … Tris izveles … tris celi … tris dazadaki atrisinajumi, bet tikai viens pilsonim patriotam

  6. pilsonis un jau nikns Atbildēt

    =Un paralēle ar Seno Romu šeit ir vietā. Tā sabruka vispārējas morālas degradācijas un valsts “prihvatizācijas” apstākļos. Toreiz tāpat valdīja naudas un baudas kults un ciklopu egoistiskā domāšana. Oligarhi sadalīja valsti savās privātajās impērijās, kur viņiem bija sava slēgta pasaule ar visām valsts pazīmēm, ar visām iespējām un izklaidēm, un plus vēl viņi izvairījās no nodokļu maksāšanas.=
    Tā zivtiņa pūst no galvas – ja prezidents ie vai nav poliski un arī krimināli atbildīga persona – kā tas Latvijā?
    53. Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumus.

    54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

    Ja nenes politisku atbildību – ko tad?

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+