Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. janvāris, 2014
Drukāt

Apzinās roņu nodarītos zaudējumus Latvijas zvejniekiem

Foto-LETAFoto-LETA

Zvejniekiem arvien vairāk sūdzoties par roņu nodarīto kaitējumu zivju lomam, sadarbībā ar zinātnisko institūtu tiks veikts pētījums par roņu negatīvo ietekmi uz zvejniecības nozari Latvijā.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek saņemtas zvejnieku sūdzības, ka roņi nodara postījumus zvejas lomiem – tiek sabojāti zvejas rīki un izēstas zivis, stāstīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

No zvejniekiem saņemtās ziņas liecinot, ka pelēkā roņa populācijai Baltijas jūrā, kā arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir tendence pieaugt. Turklāt tie ir kļuvuši daudz bezbailīgāki, nekā kādreiz – tagad roņi arvien mazāk baidās no cilvēkiem un zvejas rīkiem, tāpēc arī arvien vairāk nodara kaitējumu lomam. Lai gan zvejnieki uzskata, ka būtu jāatļauj roņu medīšana, Zemkopības ministrija to neuzskata par risinājumu. Kā viens no risinājumiem būtu īstenot noteikumos par nemedījamo dzīvnieku un aizsargājamo sugu noteiktās iespējas un izsniegt licences noteikta roņu skaita nomedīšanai.

Arī Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta direktors Felikss Klagišs atzina, ka zvejnieki bieži sūdzas, ka pēdējo gadu laikā ir savairojušies roņi, kas samazina piekrastes zvejnieku lomus.

Riekstiņš skaidroja, ka Latvija nevar samazināt roņu populācijas apjomu, jo roņi nevairojas Latvijas teritorijā, bet gan ziemeļos, kur jūrā ir saliņas un ledus gabali. Tāpēc ir nepieciešama cita taktika – ņemot vērā, ka ronis ir gudrs dzīvnieks, ir nepieciešams tos padarīt bailīgākus. Tādējādi, nošaujot vairākus šīs sugas indivīdus, roņi varētu kļūt bailīgāki un netuvoties zvejas rīkiem. Turklāt esot jāapzinās, ka ne jau visi roņi ir tik bezbailīgi un barojas no zvejas rīkiem. Tie parasti ir atsevišķi indivīdi, parasti tēviņi. Un šo roņu nošaušana varētu palīdzēt risināt problēmu. Turklāt atbiedēšana paglābtu roņu indivīdus no bojāejas zvejas tīklos, kas arī ir diezgan izplatīta problēma.

Sanāksmes laikā gan zvejnieki rosinājuši mainīt noteikumus, lai gadījumos, kad ronis iet bojā zvejas rīkā, zvejniekam ir tiesības roņa gaļu lietderīgi izmantot, un par to netikt sodītam. Lai gan roņa gaļa neesot īpaši ēdama, to varētu nodot zvēraudzētavām, minēja Riekstiņš. Cits risinājums ir jaunu zvejas rīku izmantošana, kas būtu izturīgāki pret roņu uzbrukumiem. Patlaban viens tāds tiekot testēts, taču īpaši piemērots Latvijas situācijai tas nav, jo Latvijas ūdeņi atšķirībā no Somijas ir atklātāki, un vētras laikā šāds zvejas rīks varētu aiziet bojā.

Lai būtu argumenti, ko izmantot cīņai ar roņiem, sanāksmē panākta vienošanās par nepieciešamību veikt pētījumu, lai iegūtu detalizētu informāciju par negatīvo ietekmi, ko ronis zvejniekam nodara – cik rīki ir izpostīti, cik zivis tiek apēstas. Tādējādi tiktu apkopoti argumenti cīņai pret bezbailīgajiem roņiem.

Šo projektu plānots īstenot šī gada laikā, visticamāk, iesaistot konkrētus zvejniekus, kuri regulāri varētu sniegt ziņas par sastapšanos ar roņiem.

 

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+