Ivars Eglītis: Bravūrīgi pasludinātais 50 eiro pielikums – nožēlojams piliens jūrā 8
Veselības ministrijai 10. martā būs jādod atbilde Rīgas Dzemdību nama ārstiem un vecmātēm, vai viņu prasības tiks izpildītas. Dzemdību palīdzība ne mazāk svarīga ir arī lauku reģionos, tāpēc sāpīgi vērot, kā tiek pieļauta konkurences kropļošana, lai pakāpeniski iznīdētu dzemdību nodaļas.
Valsts ir izkropļojusi konkurenci starp reģionālajām (Liepājas, Ziemeļkurzemes jeb Ventspils) un lokālajām (Kuldīgas) slimnīcām. Piemēram, Nacionālais veselības dienests (NVD) par katrām dzemdībām samaksā valsts noteikto tarifu 346,61 eiro visām slimnīcām vienādi. No šiem ieņēmumiem jāsedz visi ar dzemdību palīdzību saistītie izdevumi. No tiem tikai algām vien Kuldīgas slimnīca tērē 80%, pārējais – medicīniskajiem materiāliem, iekārtām, saimniecībai, komunālajiem maksājumiem… Attīstībai un atjaunošanai nesanāk nemaz. Dzemdību nodaļā dežurējošo ginekologu un pediatru darba samaksas avots ir tarifs 346,61 eiro, kas pareizināts ar dzemdību skaitu. Pagājušajā gadā Kuldīgas slimnīcā bija 587 dzemdības. Toties reģionālajām slimnīcām šo speciālistu algošanai diennakts dežūrām papildus piešķirts NVD finansējums par uzņemšanas nodaļas darbu – vairāk nekā 130 000 eiro gadā, ko lielās slimnīcas var izmantot prēmijām un mediķu pārvilināšanai no citām slimnīcām, piemēram, Kuldīgas. Mums tādas naudas nav, jo piederam lokālo slimnīcu grupai. Ventspilī 2016. gadā dzemdību skaits bija tikai nedaudz lielāks – 630, toties divu speciālistu algām tiek dubults nodrošinājums. Liepājā dzemdību skaits bija gandrīz divas reizes lielāks – 1145, tātad arī ieņēmumi proporcionāli lielāki, taču dzemdību nodaļā dežurē tas pats viens ginekologs un viens pediatrs (neonatologs), kuru algām gandrīz divas reizes lielāks ieņēmums par dzemdībām un papildus vēl valsts finansējums par uzņemšanas nodaļu. Godīgi? Citu slimnīcu, ar kurām salīdzināt dzemdību rādītājus, Kurzemē vairs nav. Tukuma slimnīcā dzemdību nodaļa slēgta ar 1. martu, jo nespēja ilgāk šo nastu pavilkt.
Liepājas un Ventspils slimnīcām iepriekšējā Eiropas fondu apguves periodā nauda tika arī medicīniskajām iekārtām, arī lielajām un dārgajām, piemēram, datortomogrāfiem. Mums un nevienai citai lokālajai slimnīcai šādu tiesību nebija: to noteica Veselības ministrija. Lieki skaidrot, ka ar ietaupītajiem līdzekļiem var turpināt pievilināt ārstus un māsas, solot tiem lielākas algas. Lokālajām slimnīcām pašām bija jāgādā dārgā aparatūra. Lielākoties tas nevienai nav izdevies.
Pēc šogad ieviestās jaunās finansēšanas sistēmas (sauktas par DRG), reģionālajām slimnīcām samaksa par slimnīcā uzņemto pacientu ārstēšanu ir krietni pieaugusi, sanāk algu pielikumiem. Kuldīgas slimnīcai pieaugums – nulle, jo lokālā slimnīca. No šīs nulles mums jāsedz minimālās algas kāpums, kam nepieciešami 10 000 eiro. Kaut kas atkal jāsamazina vai jālikvidē, lai atrastu naudu. Valsts šos izdevums nekompensē. Reģionālo slimnīcu mediķiem algas palielinās, bet mums šādu iespēju nav.
Esam sagatavojuši atbildi Veselības ministrijas vēstulei “Par finansējuma no dzemdību tarifa palielinājuma izlietojumu”. Centos to uzrakstīt vienkāršā latviešu valodā, lai arī ierēdņiem ir skaidrs, ka bravūrīgi pasludinātais 50 eiro pielikums par vienu dzemdību gadījumu ir nožēlojams piliens jūrā, nevis risinājums sāpīgai nozares problēmai. Atskaite par šī pielikuma izlietojumu parāda, ka amatalgas stundas likmi dzemdību nodaļas mediķiem varam palielināt par nieka 10 eirocentiem.
Aina ir tik bēdīga, ka jūtam kaunu valdības vietā par to, ka esam viena līdz kliņķim nolaista mehānisma nodilis un nevarīgs zobrats, kura kalpošanas mūžs faktiski ir beidzies. Tas vēl turas tikai uz medicīnas darbinieku nesavtības, pārstrādāšanās, izmisuma un izdegšanas rēķina. “Pateicībā” par šo uzupurēšanos valsts no katra strādājošā ik mēnesi pievāc 3,45 eiro, jo paslepus ir samazināts ar nodokli neapliekamais minimums no 75 uz 60 eiro. Trūkst vārdu!
Tomēr ticu un ceru, ka Rīgas Dzemdību nama mediķiem izdosies noturēt savas prasības visas sabiedrības labumam un piespiest valdību beidzot nomazgāt šīs valsts kauna traipu vismaz vienā nacionāla mēroga medicīnas nozarē, lai paglābtu to no iznīcības.
